tveice
tveice -es, s.; parasti vsk.
1.Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
PiemēriNeciešama tveice.
1.1.Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
PiemēriCiti glābās no saules tveices tuvējā strautā, bet, līdzko viņi iznāca ārā, karstums tos apņēma no jauna.
1.2.Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
PiemēriUz Veidenbauma dzimtajām mājām - Liepas ciema «Kalāčiem»- gan ziemas spelgonī, gan vasaras tveicē, rudens slapjdraņķī un pavasara plaukumā brauc cilvēki no tuviem un tāliem novadiem.
Avoti: 8. sējums