tvarstīties
tvarstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Taustīties, lai satvertu (ko). Arī tvarstīt2.
PiemēriViņa, uz ieliņas stāvēdama, tvarstijās, kaut kur pieķerties gribēdama.
- Viņa, uz ieliņas stāvēdama, tvarstijās, kaut kur pieķerties gribēdama.
- Kāda jauna meiča sēdēja uz dēļu grēdas un ķiķinājās ar puisi,.. kas tvarstījās, mēģinādams saķert viņas rokas.
- ..pirksti kā apmaldījušies tvarstās pēc rokassomiņas, kas paslēpta lielajā somā.
- pārn. Uzmācīgie alkšņi tvarstās gar zirga loku un sieviešu lakatiem.
- pārn. ..acis viņam šaudījās tramīgi un tvarstīdamas, visvairāk viņš baidījās, ka neatskan kāda garāmbraucēja piezīme..
Avoti: 8. sējums