satrakoties
satrakoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
Piemēri..Lauris spītējas un [vakarā] neģērbjas nost - gluži satrakojies!
- ..Lauris spītējas un [vakarā] neģērbjas nost - gluži satrakojies!
1.1.Sākt trakot, plosīties (par dzīvnieku).
Piemēri..ķēve satrakojās vēl vairāk, milzīgos stiepienos drāzās ābeļdārzā... brākšot izjuka sēta..
- ..ķēve satrakojās vēl vairāk, milzīgos stiepienos drāzās ābeļdārzā... brākšot izjuka sēta..
1.2.pārn. Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
PiemēriReizēm jūra tā satrakojas, ka baltie viļņu kalni veļas pa visu līci..
- Reizēm jūra tā satrakojas, ka baltie viļņu kalni veļas pa visu līci..
- Ķīnā upes var satrakoties ne tikai pavasara, bet arī rudens un pat vasaras palos.
Avoti: 7-1. sējums