mūžs
mūžs -a, v.
1.Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence. Arī dzīve.
PiemēriIlgs mūžs.
- Ilgs mūžs.
- Garš mūžs.
- Īss mūžs.
- Mūža beigas.
- Strādāt visu mūžu.
- Mazā meitenīte kā mazs cinītis sēdēja mātei blakus un skatījās it priecīgi visapkārt. Viņa varbūt brauca pirmo reizi savā mūžā.
- ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- Godam pavadīta diena dāvina saldu dusu; godam pavadīts mūžs - vieglu nāves brīdi.
- Un mēs lai mestu lielo mūža darbu? Kurš vien mums cerību un spēku dod, Caur kuru vien mēs spējam dzīvi nest Un kuru nedarot mēs nebūtu!
- Neaptverami plašs un daudzveidīgs ir mākslinieka mūža darbs.
- Visi viņu skubināja, lai iesūdzot kungu: dabūšot naudu, saņemšot mūža maizi.
- ..Edžiņš atskatījās uz mātes kapu, projām ejot, uz mūžu iekļaudams atmiņā šo vietu.
Stabili vārdu savienojumiAk (tu) mūžs! Darba mūžs. Ēst mūžu.
- Ak (tu) mūžs! idioma — sar. Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Darba mūžs — Ar darbu saistītā mūža daļa.
- Ēst mūžu idioma — sar. Nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
- Izbeigt mūžu — Nonāvēt. Arī nomirt.
- Mūža (arī dzīves) draudzene poēt. — Sieva.
- Mūža (arī dzīves) draugs poēt. — Vīrs.
- Mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) idioma — Vecumdienas.
- Mūža darbs — 1. Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.2. Šādas darbības rezultāts.
- Mūža durvis idioma — poēt. Zārka vāks. Kaps.
- Mūža maize — Mūžamaize.
- Mūža vakars (arī riets) idioma — poēt. Mūža beigu posms.
- Mūžs iegriezies otrā pusē idioma — Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriežas vakara pusē idioma — Pienāk vecums.
- Savu mūžu idioma — Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- Uz mūžu — Līdz mūža galam.
1.1.Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
PiemēriBebru mūžs sasniedz 50 gadus vai nedaudz mazāk.
- Bebru mūžs sasniedz 50 gadus vai nedaudz mazāk.
Stabili vārdu savienojumiKaķa mūžs.
- Kaķa mūžs idioma — sar. Īss mūžs.
1.2.Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.
PiemēriOzola mūžs.
- Ozola mūžs.
- Ābeles mūžs [ir] 30-200 gadi un pat vēl ilgāks.
1.3.Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
PiemēriPlanētas mūžs.
- Planētas mūžs.
- Celtnes mūžs.
- Darbmašīnas mūžs.
- ..būs stipri pamati, ilgu mūžu turēsies jaunuzceltais nams.
1.4.Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
Piemēri..ne jau visām jaunajām iecerēm ir lemts gūt atsaucību, piedzīvot ilgu mūžu..
- ..ne jau visām jaunajām iecerēm ir lemts gūt atsaucību, piedzīvot ilgu mūžu..
- ..pasaulē ir gauži maz kā absolūti jauna, jo mūsdienās jaunuma mūžs ir īss..
2.parasti dsk. Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
PiemēriMūži nāks un atkal paies.
- Mūži nāks un atkal paies.
- Nav pasaulē tāda spēka, kas varētu apturēt pavasara atnākšanu un saglabāt uz mūžiem ziemas stingumu.
- Nabags: Bet, kad neviens nespētu uzkāpt, tad princesei uz visiem mūžiem būtu jāpaliek stikla kalnā..
- Otrais [krauklis]: Nu princese vairs nevarēs celties nekad, kra! Gulēs uz mūžu mūžiem..
- Tumsas valgos mūžu mūžos viņi smaks.
Stabili vārdu savienojumiAcis aizdarās uz mūžu.
- Acis aizdarās uz mūžu idioma — poēt. (Cilvēks) nomirst.
- Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu idioma — poēt. (No)mirt.
- Dienu mūžu idioma — 1.novec. Vienmēr, pastāvīgi.2. Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- Mūžu mūžos — Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgi.
- Uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem — Uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu.
2.1.ģen.: mūža, adj. nozīmē Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgs (2).
Piemēri«..kur tad uzreiz tieši mums [patēvam ar bērniem] būs tāds mūža naids?»
- «..kur tad uzreiz tieši mums [patēvam ar bērniem] būs tāds mūža naids?»
- ..te visapkārt klajš. Lauki un tīrumi, daža birzs un kolhozu dārzi. Bet bija laiki, kad te šalkoja biezi mūža meži..
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā.
- Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā idioma — poēt. Nomirt.
- Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu idioma — poēt. Būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- Mūža dusa idioma — 1.poēt. Nāve.2. Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
- Mūža māja idioma — 1.poēt. Zārks.2. Kapsēta. Kapa vieta.
- Mūža mežs — Mūžamežs.
- No mūža laika idioma — novec. No ļoti seniem laikiem.
Avoti: 5. sējums