gozēties
gozēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
PiemēriZēni sametās upmalas zālē un gozējās saulē.
- Zēni sametās upmalas zālē un gozējās saulē.
- ..upes līkumā laiski gozējas vasarnieki..
- Pie dārza sētiņas piesaulē.. gozējas vecais gailis.
- Vilks gozējies krāsns priekšā.
- pārn. «..Saki, kas tev tagad nekaitētu gozēties uz Bebriņietes naudas maisiem, kad būtu viņas gribu izpildījis un tai iegājis par iegātni!»
1.1.pārn. Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
Piemēri..saulē gozējas smagi pielijuši sarkanu brūkleņu ķekari.
- ..saulē gozējas smagi pielijuši sarkanu brūkleņu ķekari.
- Meža ēnu lēvenis jau krita diezgan dziļi pļavas zaļumā. Bet Apaļā noriņa ar šķūni vēl gozējās saulē.
- Apaļi mākoņi nespodriem apveidiem kāpj pretī un gozējas saulē.
Avoti: 3. sējums