grābeklis
grābeklis -ļa, v.
1.Roku darba rīks – kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
PiemēriKoka grābeklis.
- Koka grābeklis.
- Marta stingrāk saturēja grābekli rokās.. Sūnā un ciņos ķērās grābekļa zari.. Iesūrstējās arī labās rokas plauksta, kurā no grābekļa kāta bija ievilkusies skabarga.
- ..[vectēvs] sasēja slotas un sadzina grābekļiem zarus.
- ..labs laukumiņš bija iztīrīts no lielākajiem celmiem, Zenta to nogrāba ar grābekli..
Stabili vārdu savienojumiGaisa grābeklis (biežāk grābslis).
- Gaisa grābeklis (biežāk grābslis) sar. — Gaisagrābslis.
1.1.Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
PiemēriJurim gan mazāk vaļas, viņš brauc ar zirgu grābekli..
- Jurim gan mazāk vaļas, viņš brauc ar zirgu grābekli..
- Tūlīt pēc rasas nozušanas (ja zāle pļauta iepriekšējās dienas pēcpusdienā, tad vēlāk) to savelk vālos ar zirgvilkmes vai traktorvilkmes grābekli.
- Krūmu nogriešanai un celmu izcelšanai konstruēts krūmu griezējs.., krūmu grābeklis un citas mašīnas.
Avoti: 3. sējums