grābiens
grābiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → grābt1. Tvēriens.
PiemēriNu Svilpis ceļas no sola, pastiepa labo roku un ar veiklu, labi tēmētu grābienu satvēra Grunduli aiz apkakles.
2.Vienreizēja paveikta darbība → grābt2.
PiemēriJurģa ekskavators taisa varenu grābienu. Pajūk zeme, trīc un plaisā.
Avoti: 3. sējums