grābstīties
grābstīties -os, -ies, -as, pag. -ījos; refl.
1.Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
PiemēriPiepeši Salms paceļ galvu un sāk klausīties. Viņam liekas, ka pie āra durvīm kāds grābstītos.
1.1.sar. Aizskart kādu ar rokām.
PiemēriLai sadega puisim nagi, kas gar mani grābstījās.
2.sar. Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
PiemēriAnsonu Mārtiņš visu laiku bij nicinoši klausījies, ko tie tur melsa, pa visu grābstīdamies, pašu to sakni nezinādami.
Stabili vārdu savienojumiGrābstīties pa tukšu.
Avoti: 3. sējums