Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grabulis
grabulis -ļa, v.
1.Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
PiemēriBērns rotaļājas ar grabuli.
  • Bērns rotaļājas ar grabuli.
  • «Tas ir grabulis, ar zirņiem piebērts pūslis..»
  • Govis ar zvārguļiem un grabuļiem.
1.1.dsk. Sīki, graboši priekšmeti.
PiemēriZēnam grabuļu pilna kaste.
  • Zēnam grabuļu pilna kaste.
2.sar. Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
PiemēriEj nu, grabuli, ej!
  • Ej nu, grabuli, ej!
Avoti: 3. sējums