Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grabulis
grabulis -ļa, v.
1.Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
PiemēriBērns rotaļājas ar grabuli.
1.1.dsk. Sīki, graboši priekšmeti.
PiemēriZēnam grabuļu pilna kaste.
2.sar. Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
PiemēriEj nu, grabuli, ej!
Avoti: 3. sējums