grābt
grābt grābju, grāb, grābj, pag. grābu; trans.
1.Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
PiemēriGrābt rungu.
1.1.intrans.
PiemēriBeiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību..
1.2.vienk. Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
Piemēri«Liekas, tev nākuši uz pēdām un taisās grābt ciet.»
2.Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu). Virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
PiemēriViņa.. sāka sparīgi grābt kartupeļus.
3.Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
PiemēriPēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.
4.sar. Dabūt, iegūt.
PiemēriKur viņš to naudu grābis?
Stabili vārdu savienojumiGrābt dievam (arī kungam) acīs. Grābt no (zila) gaisa. Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt.
Avoti: 3. sējums