Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grābt
grābt grābju, grāb, grābj, pag. grābu; trans.
1.Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
PiemēriGrābt rungu.
  • Grābt rungu.
  • ..milzis ar dusmām grāba akmeni un svieda gaisā.
  • ..Pilnām mutēm viņi [teļi] grāba gardās, sulīgās puķes un ātri ēda..
  • Vēzis?.. Es saņemu dūšu un grābju. Bet tad - kā ar šķērēm tas sakampj manus pirkstus.
1.1.intrans.
PiemēriBeiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību..
  • Beiziķis grāba kabatā, izrāva darba apliecību..
  • No šī kliedziena viņš pats atmodās, strauji uzrāvās sēdus, ar abām rokām grābdams sev apkārt un skaļi elpodams.
  • ..sumpurnis grābj saviem lielajiem dzelzs nagiem pēc pelītes.
  • pārn. Krustos sāpes grābj kā dzelžu nagiem.
1.2.vienk. Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
Piemēri«Liekas, tev nākuši uz pēdām un taisās grābt ciet.»
  • «Liekas, tev nākuši uz pēdām un taisās grābt ciet.»
2.Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu). Virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
PiemēriViņa.. sāka sparīgi grābt kartupeļus.
  • Viņa.. sāka sparīgi grābt kartupeļus.
  • ..bet prāvos zelta kviešu graudus varēja grābt maišeļos..
  • ..smiltis.. grābj un ieber vagonetēs dīvaina zvēra snuķim līdzīgā frēzlāpsta.
3.Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
PiemēriPēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.
  • Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.
  • Es grābju sulīgo rudzu zāli un cenšos grābekli vairāk turēt uz rokām, lai tā zari neaizķertu nevienu saknīti..
  • Kas tur spīd, kas tur viz Pašā lauka galiņā? Saules meita sienu grāba Ar zeltītu grābeklīti.
4.sar. Dabūt, iegūt.
PiemēriKur viņš to naudu grābis?
  • Kur viņš to naudu grābis?
  • ..jautāju, no kurienes viņš grābis tādu informāciju..
Stabili vārdu savienojumiGrābt dievam (arī kungam) acīs. Grābt no (zila) gaisa. Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt.
Avoti: 3. sējums