Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
graboņa
graboņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → grabēt1.
Piemēri..dzirdu aiz muguras savādu graboņu, tā kā skārdu vilktu pa zemi.
Avoti: 3. sējums