grabažas
grabažas -u, vsk. grabaža, -as, s.; niev.
1.Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
PiemēriVecās radinieces miteklī grabažas vien mētājās, pēc viņas nāves Lida stingru roku izmeta visu, kas metams.
1.1.Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
PiemēriNo Vīkuļiem pagājuša vasarā ap rudzu pļaujas laiku pats aizgājis projām ar tiem saviem bērniem un visām grabažām.
1.2.Nevajadzīgi priekšmeti.
PiemēriBēgdami no okupācijas [1914. gadā], cilvēki apdullināti, pārsteigti bieži vien paķēra līdzi grabažas, par kurām vēlāk pašiem jānospļaujas: puķu podiņus, miltu sietiņus, ogļu rušināmos kruķus.
Avoti: 3. sējums