grabažas
grabažas -u, vsk. grabaža, -as, s.; niev.
1.Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
PiemēriVecās radinieces miteklī grabažas vien mētājās, pēc viņas nāves Lida stingru roku izmeta visu, kas metams.
- Vecās radinieces miteklī grabažas vien mētājās, pēc viņas nāves Lida stingru roku izmeta visu, kas metams.
- Mūsu dzīvoklim bija kāda pajumte.. Starp dažādām grabažām es te ieraudzīju sarūsējušu kokli.
- ..traktors esot vecs, ko ar tādu grabažu varot izstrādāt.
1.1.Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
PiemēriNo Vīkuļiem pagājuša vasarā ap rudzu pļaujas laiku pats aizgājis projām ar tiem saviem bērniem un visām grabažām.
- No Vīkuļiem pagājuša vasarā ap rudzu pļaujas laiku pats aizgājis projām ar tiem saviem bērniem un visām grabažām.
- «Bet nu iesim, Silgaļu Adāms jau gaidīs pie nabagmājas ar mūsu grabažām.»
1.2.Nevajadzīgi priekšmeti.
PiemēriBēgdami no okupācijas [1914. gadā], cilvēki apdullināti, pārsteigti bieži vien paķēra līdzi grabažas, par kurām vēlāk pašiem jānospļaujas: puķu podiņus, miltu sietiņus, ogļu rušināmos kruķus.
- Bēgdami no okupācijas [1914. gadā], cilvēki apdullināti, pārsteigti bieži vien paķēra līdzi grabažas, par kurām vēlāk pašiem jānospļaujas: puķu podiņus, miltu sietiņus, ogļu rušināmos kruķus.
Avoti: 3. sējums