Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grābāt
grābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas). Grābstīt (1).
PiemēriMiezīši bij īsiņi, taisni ar grābāšanu jāgrābā, pavisam neveicās..
  • Miezīši bij īsiņi, taisni ar grābāšanu jāgrābā, pavisam neveicās..
1.1.Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
PiemēriGrābāt smiltis.
  • Grābāt smiltis.
2.intrans.; sar. Grābāties.
Piemēri«Jāiededz tomēr gaisma,» nosaka vecaistēvs un sāk grābāt ar roku pa galdu, meklēdams pēc sērkociņu kastītes.
  • «Jāiededz tomēr gaisma,» nosaka vecaistēvs un sāk grābāt ar roku pa galdu, meklēdams pēc sērkociņu kastītes.
  • Viņš nemierīgs grābāja svārku kabatās un izvilka kortelīša pudeli.
Avoti: 3. sējums