noziedzīgs
noziedzīgs -ais; s. -a, -ā
noziedzīgi apst.
1.jur. Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
PiemēriNoziedzīga darbība.
- Noziedzīga darbība.
- Noziedzīga rīcība.
- Noziedzīgs darījums.
- Noziedzīgs nodoms.
- Noziedzīga savienība.
- ..vērtības un lietas, kas iegūtas noziedzīgā kārtā vai kas bijušas paredzētas vai izlietotas nozieguma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai arī izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam..
- Latviešu tauta dziļi sašutusi par kara kurinātāju noziedzīgo rīcību..
- Noziedzīgu instinktu Georgā nav.
1.1.Tāds, kas ir izdarījis noziegumu.
PiemēriJa gribi satikties ar savu noziedzīgo tuvinieku, pasēdi arī tu aiz atslēgas cietuma kamerā, esi uz pusstundu ieslodzītais.
- Ja gribi satikties ar savu noziedzīgo tuvinieku, pasēdi arī tu aiz atslēgas cietuma kamerā, esi uz pusstundu ieslodzītais.
2.Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
Piemēri«..diemžēl mani gaida darbs.» - «Diemžēl?» uzsvēra Ozols. «Bet nupat likās, ka es gandrīz vai noziedzīgi jūs aizkavēju no interesantā un iemīlētā darba?»
- «..diemžēl mani gaida darbs.» - «Diemžēl?» uzsvēra Ozols. «Bet nupat likās, ka es gandrīz vai noziedzīgi jūs aizkavēju no interesantā un iemīlētā darba?»
- Un diletantisms mākslā kļūst noziedzīgs, kad karojošā neapdāvinātība pieprasa savas «daiļrades» atzīšanu.
2.1.Tāds, kas ir izdarījis noziegumu (2).
Avoti: 5. sējums