pierādīt
pierādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
PiemēriPierādīt savas tiesības.
- Pierādīt savas tiesības.
- Pierādīt teorēmu.
- Viņš iegrima domās un sāka apcerēt, ar kādiem argumentiem vissekmīgāk pierādīt savas rīcības pareizību.
- Darba stāžs pierādāms ar dokumentiem..
1.1.Apliecināt. Ļaut secināt.
Piemēri«Biedri, līdzšinējās kaujās jūs pierādījāt, ka protat sist ienaidnieku.»
- «Biedri, līdzšinējās kaujās jūs pierādījāt, ka protat sist ienaidnieku.»
- Kaut snaiperi parasti ir vīrieši, viņa, būdama vēl pavisam meitene, nolēma pierādīt, ka arī sievietei tas pa spēkam.
- Vietvārdi pierāda, ka mūsu mežos kādreiz mituši tauri, vilki, lāči, lūši un citi mūsdienās daudz retāk sastopami vai nemaz nesastopami dzīvnieki.
Avoti: 6-2. sējums