nepatika
nepatika -as, s.; parasti vsk.
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
PiemēriPārvarēt nepatiku.
- Pārvarēt nepatiku.
- Nepatika pret troksni.
- Itin viss - gludā, pabailīgā seja, nedrošā izturēšanās un krietni nonēsātais Stūra uzvalks radīja izjūtas, kur nožēla jaucās ar grūti apvaldāmu nepatiku.
- Didzim pretim sniedzās Augusta roka ar desu un maizi. Viņš pārvarēja nepatiku un izdzēra [degvīnu].
Avoti: 5. sējums