izsilt
izsilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
PiemēriO, es jau tagad iedomājos, kā izstiepšos uz nāras, sasegšos līdz kaklam, izsilšu no galvas līdz kājām, līdz pašai pēdējai miesas šķiedrai..
- O, es jau tagad iedomājos, kā izstiepšos uz nāras, sasegšos līdz kaklam, izsilšu no galvas līdz kājām, līdz pašai pēdējai miesas šķiedrai..
- ..Es pavasara zālē atgulšos Ar kailām krūtīm, lai tās cauri izsilst, Lai saule manos matos satinas..
1.1.Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
PiemēriIstaba saulē izsilusi.
- Istaba saulē izsilusi.
Avoti: 3. sējums