notikums
notikums -a, v.
1.Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
PiemēriVēsturisks notikums.
- Vēsturisks notikums.
- Svarīgs notikums ārpolitikā.
- Negaidīts notikums.
- Nepatīkams notikums.
- Notikumu gaita.
- Ierasties notikuma vietā.
- Arī pēc Leinasara aizbraukšanas notikumi Kurzemē risinājās tālāk savā gaitā, tāpat kā tie risinājās visās Lielā Tēvijas kara frontēs. Nebija tādas varas, kas šos notikumus spētu apturēt vai pavērst kā citādi. Padomju tautas spēks diktēja notikumu norisi.
- Grīga mūzika bija izskanējusi, diktors lasīja ziņas par notikumiem mūsu zemē un ārvalstīs.
- Ugunsgrēku gan izdevās ātri nodzēst, taču šis notikums stipri satrauca zvejniekus.
2.Ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība.
Piemēri..uz mūsu skatuvēm parādās uzvedumi, kas kļūst par notikumu teātra dzīvē.
- ..uz mūsu skatuvēm parādās uzvedumi, kas kļūst par notikumu teātra dzīvē.
- Katrs jauns, kolonijā vēl neredzēts cilvēks ir [audzēkņiem] vesels notikums.
Avoti: 5. sējums