sadzert
sadzert -dzeru, -dzer, -dzer, pag. -dzēru; intrans.
1.Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
PiemēriKaiju nosēdina jaunajai sievai līdzās. Viņam jāsadzer ar to, ar Vilciņu un tad pēc kārtas ar visiem desmitniekiem.
- Kaiju nosēdina jaunajai sievai līdzās. Viņam jāsadzer ar to, ar Vilciņu un tad pēc kārtas ar visiem desmitniekiem.
- Tēvocis.. ielēja degvīnu veclaicīgās bieza stikla glāzītēs un aicināja sadzert uz laimīgu atbraukšanu.
- «Varbūt jūs... sadzersiet ar mani?» - «Uz laimi?» - «Noteikti.» Mēs izdzērām, un Zintra paskatījās manī.
1.1.trans. Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
PiemēriUn tad mēs pildām glāzes un sadzeram brālību uz mūžu.
- Un tad mēs pildām glāzes un sadzeram brālību uz mūžu.
- Viņš.. sadzēra ar draugiem mūžīgu draudzību..
- ..sadzersim tubrālības pēc vecām, labām senču parašām...
- «Labi,» Zvīnis [darba devējs] pastiepa roku. «Cērt saujā, lai magaričas varam sadzert.» Pārdevēja atnesa alu un uzkožamos.
- Kroguspapa.. smaidīdams apkalpo piebaldzēnus, ar bagātajiem līkopus sadzerdams..
Stabili vārdu savienojumiSadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus).
- Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) novec. — Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
1.2.Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
PiemēriKas gan viņš par zēnu?.. Ar zēniem neviens nesapīpēja un nesadzēra.
- Kas gan viņš par zēnu?.. Ar zēniem neviens nesapīpēja un nesadzēra.
1.3.trans.
Piemēri..Zelmenis.. allaž meklēja kādu, ar ko sadzert «tikai vienu kociņu».
- ..Zelmenis.. allaž meklēja kādu, ar ko sadzert «tikai vienu kociņu».
Avoti: 7-1. sējums