arī1
arī part.
1.Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
PiemēriVai dažkārt nav tā, ka tas, kas ar vēju nāk, ar vēju arī iet?
- Vai dažkārt nav tā, ka tas, kas ar vēju nāk, ar vēju arī iet?
- Kad iesāki darbu, arī bija pavasaris, tikai cits.
- Rāva vienu sērkociņu - tas nedega, rāva otru - tas arī nedega.
- ..tēva rokas un zābaki vienmēr oda pēc zivīm un aļģēm. Tāpat oda arī tīkli..
1.1.Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
Piemēri..galu galā tik slikti arī nemaz nebija, lai redz pasaule, ka viņi [Brīviņu saimnieki] nekaunas no nabagiem radiem.
- ..galu galā tik slikti arī nemaz nebija, lai redz pasaule, ka viņi [Brīviņu saimnieki] nekaunas no nabagiem radiem.
- No iesākuma gan Kārlēns [pļaujot] cirta sīkāk, palika drusku iepakaļus, bet drīz arī šī starpība nolīdzinājās.
2.Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
PiemēriAnneli nekur nelaida.. Kur viņai arī vajadzēja iet!
- Anneli nekur nelaida.. Kur viņai arī vajadzēja iet!
- Viesulis reiz nopostīja mūsu māju. Veca jau arī bija.
- Blāzmoja jau rīta krēsla.. Tad arī beidzās kauja.
- Dzidrums tumšajās acīs neapdzisa arī tad, kad viņā tās nolaida zemāk.
3.saikļa nozīmē Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
PiemēriAizskrējis uz lauku saimnieks, arī saimniece.
- Aizskrējis uz lauku saimnieks, arī saimniece.
- Katram revolūcijas cīnītājam bijis savs īpatns uzdevums dzīvē, arī sava īpaša, raksturīga dzīva cilvēka fiziskā seja..
3.1.Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
PiemēriAnna nekā neatbildēja, arī Juris cieta klusu.
- Anna nekā neatbildēja, arī Juris cieta klusu.
- Pirksts [zēnam] vairs tik traki nesāpēja, arī asinis vairāk nesūcās..
- Vācieši raķetes vairs nelaida. Arī šāvienu nedzirdēja.
Avoti: 1. sējums