Paplašinātā meklēšana
Meklējam arī.
Atrasts vārdos (166):
- arī:1
- arī:2
- darīt:1
- parīt:1
- parīt:2
- sarīt:1
- barība:1
- barīts:1
- garīgs:1
- marīna:1
- marīns:1
- parīss:1
- parīts:1
- varīgs:1
- varīte:1
- arīdzan:1
- apdarīt:1
- atdarīt:1
- iedarīt:1
- izdarīt:1
- nodarīt:1
- padarīt:1
- parībēt:1
- parīdīt:1
- parīkot:1
- parīvēt:1
- sadarīt:1
- sarīdīt:1
- sarīkot:1
- sarīvēt:1
- sparība:1
- sparīgs:1
- svarīgs:1
- aizdarīt:1
- aizparīt:1
- askarīda:1
- atkarība:1
- atkarīgs:1
- darījums:1
- darīšana:1
- darītājs:1
- darītava:1
- darīties:1
- gabarīts:1
- gandarīt:1
- garīgums:1
- izdarība:1
- izdarīgs:1
- kumarīns:1
- liparīts:1
- loparīts:1
- nevarība:1
- nevarīgs:1
- pārdarīt:1
- pazarīte:1
- piedarīt:1
- rakarība:1
- saharīds:1
- saharīns:1
- sakarība:1
- sakarīgs:1
- sarīties:1
- sibarīts:1
- stearīns:1
- vakarīgs:1
- varīgums:1
- vasarīgs:1
- alizarīns:1
- darbarīks:1
- labdarība:1
- labdarīgs:1
- lopbarība:1
- mandarīns:1
- mandarīns:2
- margarīns:1
- marīnisms:1
- marīnists:1
- muskarīns:1
- parībināt:1
- pārvarīgs:1
- pašdarīts:1
- patvarība:1
- patvarīgs:1
- pusdarīts:1
- rozmarīns:1
- sarīdināt:1
- saskarīgs:1
- sparīgums:1
- svarīgums:1
- zaļbarība:1
- akvamarīns:1
- atdarīties:1
- atvasarīgs:1
- dzejdarība:1
- izdarīties:1
- ļaundarība:1
- ļaundarīgs:1
- mazsvarīgs:1
- meistarība:1
- meistarīgs:1
- neatkarība:1
- neatkarīgs:1
- neizdarība:1
- neizdarīgs:1
- nesakarība:1
- nesakarīgs:1
- nevarīgums:1
- nodarījums:1
- padarīšana:1
- padarīties:1
- pakaļdarīt:1
- parīkoties:1
- parītdiena:1
- parīvēties:1
- pārsvarīgs:1
- pavasarīgs:1
- sakarīgums:1
- sarīkojums:1
- sarīkoties:1
- sausbarība:1
- skābbarība:1
- spēkbarība:1
- vilkarīkle:1
- aizdarīties:1
- bezsakarīgs:1
- gandarījums:1
- garīdznieks:1
- kopsakarība:1
- kopsakarīgs:1
- mazgabarīta:1
- mīkstbarība:1
- patvarīgums:1
- puspadarīts:1
- sarīstīties:1
- ultramarīns:1
- zariņbarība:1
- zeltstarīte:1
- darītājvārds:1
- mazsvarīgums:1
- monosaharīdi:1
- neizdarīgums:1
- nesakarīgums:1
- papildbarība:1
- pāridarījums:1
- pāridarītājs:1
- polisaharīdi:1
- stearīnskābe:1
- tilpumbarība:1
- cēloņsakarība:1
- cēloņsakarīgs:1
- garīdzniecība:1
- kopnodarītājs:1
- likumsakarība:1
- likumsakarīgs:1
- minerālbarība:1
- pasaulsvarīgs:1
- patvarībnieks:1
- septiņstarīte:1
- starterbarība:1
- vasaļatkarība:1
- vitamīnbarība:1
- vītskābbarība:1
- neizdarībnieks:1
- pārinodarījums:1
- likumsakarīgums:1
- priekšpavasarīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem)
- (Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem)
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu
- (Aiz)laist bojā (arī postā)
- (Aiz)laist postā (arī bojā)
- (Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) krūmos (biežāk lapās)
- (Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) lapās (retāk krūmos)
- (Aiz)triekt (arī padzīt) ratā (arī uz elli)
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt!
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis!
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap) griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi)
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi
- (Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos)
- (Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās)
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku)
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu)
- (Ap)mest līkumu (arī loku)
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot)
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot)
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
- (Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst)
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt)
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt)
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt)
- (Ar) platām (arī vaļējām) acīm
- (Ar) plikām (arī kailām) rokām
- (Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru)
- (Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru)
- (Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri)
- (Ar) slapju pieri (arī galvu, muguru)
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt)
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt)
- (Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt)
- (Ar) vaļējām (arī platām) acīm
- (At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ
- (At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ
- (At)vērt (arī pavērt) durvis
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā)
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā)
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā)
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā)
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds
- (Būt) jautrā prātā (arī dūšā)
- (Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā
- (Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām
- (Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi
- (Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi
- (Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā
- (Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā
- (Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā
- (Griežas) kā karuselī (arī karuselis)
- (Ie)cirst (arī (ie)griezt, ieraut, iesist u. tml.) robu
- (Ie)cirst pļauku (arī pliķi)
- (Ie)cirst pliķi (arī pļauku)
- (Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras
- (Ie)durt (arī (ie)durties) sirdī (arī kā nazim sirdī), arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī
- (Ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs)
- (Ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs)
- (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā
- (Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.)
- (Ie)grūst (arī iedzīt) postā
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) plaukstā (arī rokās, klēpī, mutē)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute)
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē
- (Ie)liet galvā, arī (ie)liet mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti
- (Ie)līst kapā (arī zārkā)
- (Ie)mest sejā (arī acīs)
- (Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos)
- (Ie)nākt galvā (arī prātā)
- (Ie)nākt prātā (arī galvā)
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā
- (Ie)slēgt važās (arī dzelžos)
- (Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas)
- (Ie)urbt skatienu (arī acis)
- (Ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes
- (Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos)
- (Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos)
- (Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri)
- (Iet, arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa)
- (Iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem)
- (Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā)
- (Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu
- (Iz)dzert (arī (iz)mest) sausu
- (Iz)dzert (arī (iz)tukšot) līdz dibenam
- (Iz)glābt stāvokli (arī situāciju)
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu)
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam)
- (Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem
- (Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā
- (Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā)
- (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu
- (Iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu)
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku)
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu)
- (Iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē
- (Iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai)
- (Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.)
- (Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.)
- (Iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē)
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī no mušas) ziloni
- (Iz)vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā)
- (Ja) dieviņš (arī dievs) dos
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā)
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā)
- (Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns
- (Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns
- (Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā)
- (Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis
- (Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti
- (Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidram debesim
- (Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm
- (Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm, arī kā pērkona spēriens
- (Kā) posts (arī krusts, nelaime, slogs) uz kakla (arī kaklā)
- (Kā) slogs (arī krusts, nelaime, posts) uz kakla (arī kaklā)
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena
- (Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena
- (Kā) zibens (arī zibens spēriens, pērkons, pērkona spēriens) no skaidrām debesīm, arī kā zibens (arī pērkona) spēriens
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis
- (Kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem)
- (Kādam) līp pie nagiem (arī pirkstiem)
- (Kādam) līp pie pirkstiem (arī nagiem)
- (Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem)
- (Kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis
- (Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja)
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja)
- (Kluss, arī mēms) kā kaps
- (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu
- (Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles
- (Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles
- (Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā)
- (Ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt)
- (Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt)
- (Ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt)
- (Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam
- (Ne)doties rokā (arī rokās)
- (Ne)doties rokā (arī rokās)
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi)
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi)
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu)
- (Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā)
- (Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda)
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku)
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku)
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku)
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu)
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku)
- (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs
- (Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs
- (No)bērt kā pupas (arī zirņus)
- (No)bērt kā zirņus (arī pupas)
- (No)dreb (arī ļodzās) ceļi
- (No)dzert (arī sadzert) magaričas
- (No)jaukt (arī sajaukt) pēdas
- (No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.)
- (No)likties (arī laisties) gar zemi
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem)
- (No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs)
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura
- (No)šaut buku (arī bukus)
- (No)šaut šķībi (arī greizi)
- (No)skaitīt (arī (no)likt) galdā
- (No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī
- (No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu)
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens)
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens
- (No)turēties virs (arī uz) ūdens
- (Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi)
- (Pa) vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi
- (Pa)dot labrītu (arī laburītu)
- (Pa)dot labvakaru (arī labuvakaru)
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi
- (Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu
- (Pa)laist vējā (arī pa vējam)
- (Pa)ņemt pēdu (arī vagu)
- (Pa)ņemt vagu (arī pēdu)
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- (Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
- (Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- (No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (Ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
- (Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- (Ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- (Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
- (Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
- Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- Rupjā lopbarība (arī barība) Āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- Rupjā lopbarība Āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
- Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
- Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
- Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
- aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
- maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- aizstāvēt Aizsargāt (kādu) pret fiziskiem pārdarījumiem.
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
- nemiers Aktīva masu darbība pret apspiedējiem, arī sacelšanās.
- attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Liesas sērga Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
- brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja.
- Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
- indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku).
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
- apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
- deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
- Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
- Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
- Tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- sareibums Apreibums, arī iereibums.
- aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
- pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt.
- atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
- Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
- apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- (Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- (Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
- premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
- fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
- darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
- Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- Jo dienas (arī gadus), jo Ar katru dienu (arī gadu).
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
- spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- (No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
- Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
- trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgans Ar zilu nokrāsu; arī iezils.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml. Apvārdot.
- zāles Ārstniecības augi, arī drogas.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
- knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
- atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
- noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- attaisīt Atdarīt (acis, muti).
- atvērt Atdarīt (acis, muti).
- korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- (Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
- konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
- komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
- atvēle Atļauja (ko darīt).
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- atvēlēt Atļaut (ko darīt).
- Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
- Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
- sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
- lēkšus Ātrā gājienā, arī skrējienā.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
- Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lēkšot Ātri iet, arī skriet.
- sperties Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
- spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
- iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
- naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
- atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- (No)dzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- Nodzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
- pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
- renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
- apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.). Dot gandarījumu.
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
- citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
- robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
- elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
- ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
- gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- Vilka rīkle Aukslēju šķeltne. Vilkarīkle.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
- samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
- sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
- samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
- Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
- papildbarošana Barošana ar papildbarību.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
- Mazgāt galvu Bārt, arī lamāt (kādu).
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
- sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sirdēsti Bēdas, arī raizes.
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- (Ar) kailām rokām Bez darbarīkiem.
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
- (Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
- Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
- dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
- Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
- (Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- (Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
- ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
- liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
- ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
- vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis (3).
- murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
- kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
- ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
- ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
- domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- liste Blanka, anketa, arī saraksts.
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
- palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
- palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- Smaga zeme (arī augsne) Blīva, mālaina zeme, arī augsne.
- aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
- drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- manna Brīnumbarība (vecās derības leģendās).
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
- kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
- caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- ņurcīt Burzīt, arī spaidīt.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
- sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
- Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- (Būt) (kā) spārnos Būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
- atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
- palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
- mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
- mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
- Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
- Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
- Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- Skaitīt kapeikas Būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
- gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt ne izdarīgam, nevērīgam.
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
- Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
- pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
- rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
- paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- mēgt Būt paradušam (ko darīt).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
- Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
- tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
- Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
- mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
- staltoties Būt staltam, arī krāšņam.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
- Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- Nokārt (retāk nolaist) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- Nolaist (biežāk nokārt) degunu Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
- kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
- saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
- atkarība Cēloniska sakarība.
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
- novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
- sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
- slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
- Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
- Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem. Pēcnācējs.
- novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
- viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
- klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
- Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
- Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
- slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
- smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
- nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
- bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
- ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
- pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
- muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- pasaule Cilvēku darbības nozare, arī rezultāts.
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
- viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
- nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
- četrēji Četri, arī četri dažādi.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- Gara (arī garīga) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- Gara (arī garīgā) maize Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1). Būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2). Būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3). Būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
- Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
- aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- darbarokas Darba darītāji.
- Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu. Šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
- teslis Darbarīks (kā) Iešanai.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- Uzgriežņu atslēga Darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
- špaktele Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
- ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- Darba rīks Darbarīks.
- Darba rīks Darbarīks.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- Ražošanas līdzekļi Darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- darīšana Darbība --> darīt.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
- sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
- teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
- caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
- fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (1).
- fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (2).
- fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (3).
- fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (4).
- identifikācija Darbība, arī rezultāts --> identificēt.
- ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
- internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
- izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
- konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
- norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
- objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (1).
- objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (2).
- pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
- pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
- pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
- revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
- simulācija Darbība, arī rezultāts --> simulēt.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1). Peldēšanās, arī peldēšana.
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
- pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
- izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
- legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
- legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
- modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
- nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
- ondulācija Darbība, process, arī rezultāts --> ondulēt.
- orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (1), orientēties (1).
- orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (2), orientēties (2).
- ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (1).
- ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (2).
- pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
- pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
- parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
- parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
- pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
- piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
- pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
- politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt (1).
- reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (1).
- reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (2).
- rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
- rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
- rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
- reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
- reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
- reprodukcija Darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
- sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
- sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
- segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
- segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
- segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
- shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt (1).
- sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
- socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
- socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
- socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
- stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
- stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
- sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
- subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
- transformācija Darbība, process, arī rezultāts --> transformēt, transformēties.
- transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
- transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
- trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
- trupe Darbība, process, arī rezultāts --> trupēt.
- uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
- uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
- shematizācija Darbība, process, arī rezultāts shematizēt (2).
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
- beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
- valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
- kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
- šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē.
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
- Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
- aizdevums Darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs.
- klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- Vainu darīt Darīt (kādam) ko ļaunu. Kaitēt.
- jautrināt Darīt (kādu) jautru.
- Nest laimi Darīt (kādu) laimīgu.
- Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
- ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
- košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
- Cirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu) Darīt (ko) pārmērīgi.
- vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
- Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
- marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi. Iezīmēt (2).
- pestīt Darīt brīvu no soda par grēkiem. Darīt brīvu, sargāt no velna varas.
- daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
- pieteikties Darīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
- Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
- svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
- muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- darīties Darīt ko ilgāku laiku. Darboties (ar ko).
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu. Darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
- Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- Grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- kropļot Darīt kroplu (1).
- kropļot Darīt kroplu (2).
- kropļot Darīt kroplu (3).
- Nest laimi Darīt laimīgu.
- pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
- Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
- Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- niknot Darīt niknu.
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- pieskarties Darīt pāri (kādam).
- Darīt gauži Darīt pāri.
- Darīt pārāk Darīt pāri.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- smērēties Darīt sevi netīru.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
- mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- Rādīt (ko) no labās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
- stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
- stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
- paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
- klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
- Nākt klajā Darīt zināmu (ko). Kļūt zināmam.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
- Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
- Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
- nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
- atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
- atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
- laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
- Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
- piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
- rausējs Darītāja --> raust.
- ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
- braucējs Darītājs --> braukt.
- cēlējs Darītājs --> celt.
- cirtējs Darītājs --> cirst.
- dalītājs Darītājs --> dalīt.
- dīdītājs Darītājs --> dīdīt.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- devējs Darītājs --> dot.
- drupinātājs Darītājs --> drupināt.
- dublētājs Darītājs --> dublēt.
- dūrējs Darītājs --> durt.
- dzinējs Darītājs --> dzīt [1].
- grāvējs Darītājs --> graut [1].
- grauzējs Darītājs --> grauzt.
- griezējs Darītājs --> griezt [2].
- grozītājs Darītājs --> grozīt.
- grūdējs Darītājs --> grūst.
- gubotājs Darītājs --> gubot.
- iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
- iegaismotājs Darītājs --> iegaismot.
- iekarotājs Darītājs --> iekarot.
- iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
- iemetējs Darītājs --> iemest.
- ienācējs Darītājs --> ienākt.
- ierādītājs Darītājs --> ierādīt.
- ierāvējs Darītājs --> ieraut.
- ierosinātājs Darītājs --> ierosināt.
- iesācējs Darītājs --> iesākt.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt.
- izcēlējs Darītājs --> izcelt.
- izcirtējs Darītājs --> izcirst.
- izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
- izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
- izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
- izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
- izšķīrējs Darītājs --> izķirt.
- izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
- izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
- izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
- izmēģinātājs Darītājs --> izmēģināt.
- izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
- izmetējs Darītājs --> izmest.
- iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
- iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
- izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
- izpūtējs Darītājs --> izpūst.
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
- izspiedējs Darītājs --> izspiest.
- izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
- izsviedējs Darītājs --> izsviest.
- izteicējs Darītājs --> izteikt.
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- jaucējs Darītājs --> jaukt.
- kairinātājs Darītājs --> kairināt.
- kaitētājs Darītājs --> kaitēt [1].
- kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
- kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
- kāpējs Darītājs --> kāpt.
- kāvējs Darītājs --> kaut.
- klejotājs Darītājs --> klejot.
- klusinātājs Darītājs --> klusināt.
- kodinātājs Darītājs --> kodināt [1] (1).
- kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
- kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
- kopētājs Darītājs --> kopēt.
- kopējs Darītājs --> kopt.
- krāsotājs Darītājs --> krāsot.
- kratītājs Darītājs --> kratīt.
- krāvējs Darītājs --> kraut.
- kritizētājs Darītājs --> kritizēt.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- kurinātājs Darītājs --> kurināt.
- kūrējs Darītājs --> kurt.
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
- lasītājs Darītājs --> lasīt [1].
- lauzējs Darītājs --> lauzt.
- lēcējs Darītājs --> lēkt.
- lēmējs Darītājs --> lemt.
- lidotājs Darītājs --> lidot.
- lējējs Darītājs --> liet.
- lietētājs Darītājs --> lietēt.
- licējs Darītājs --> likt [1].
- lingotājs Darītājs --> lingot.
- līdējs Darītājs --> līst [1].
- lobītājs Darītājs --> lobīt.
- locītājs Darītājs --> locīt [1].
- maisītājs Darītājs --> maisīt.
- mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- meklētājs Darītājs --> meklēt.
- mērītājs Darītājs --> mērīt.
- mērotājs Darītājs --> mērot.
- metējs Darītājs --> mest.
- miecētājs Darītājs --> miecēt.
- miglotājs Darītājs --> miglot.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
- mijējs Darītājs --> mīt [2].
- mitrinātājs Darītājs --> mitrināt.
- modelētājs Darītājs --> modelēt.
- modinātājs Darītājs --> modināt.
- nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
- nesējs Darītājs --> nest.
- nirējs Darītājs --> nirt.
- nodevējs Darītājs --> nodot.
- noņēmējs Darītājs --> noņemt.
- noteicējs Darītājs --> noteikt.
- novācējs Darītājs --> novākt.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt.
- oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
- paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
- pacēlējs Darītājs --> pacelt.
- padevējs Darītājs --> padot.
- padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
- pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
- palaidējs Darītājs --> palaist.
- palēninātājs Darītājs --> palēlināt.
- papildinātājs Darītājs --> papildināt.
- pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
- pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
- pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
- pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
- patērētājs Darītājs --> patērēt.
- pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
- pavedējs Darītājs --> pavest.
- pazinējs Darītājs --> pazīt.
- peldētājs Darītājs --> peldēt.
- pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
- percipients Darītājs --> percipēt.
- perētājs Darītājs --> perēt.
- pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
- piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
- piegriezējs Darītājs --> piegriezt [2].
- piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
- pielīdējs Darītājs --> pielīst.
- piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
- piespiedējs Darītājs --> piespiest.
- pildītājs Darītājs --> pildīt.
- pilinātājs Darītājs --> pilināt.
- pinējs Darītājs --> pīt.
- planētājs Darītājs --> planēt [2].
- plānotājs Darītājs --> plānot
- plēsējs Darītājs --> plēst.
- prasītājs Darītājs --> prasīt.
- preparētājs Darītājs --> preparēt.
- pūtējs Darītājs --> pūst.
- putotājs Darītājs --> putot.
- raidītājs Darītājs --> raidīt.
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- racējs Darītājs --> rakt.
- rasētājs Darītājs --> rasēt.
- rāvējs Darītājs --> raut.
- ravētājs Darītājs --> ravēt.
- ražotājs Darītājs --> ražot.
- reducētājs Darītājs --> reducēt.
- regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
- reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
- remontētājs Darītājs --> remontēt.
- retinātājs Darītājs --> retināt.
- rikšotājs Darītājs --> rikšot.
- rosinātājs Darītājs --> rosināt.
- rubrikators Darītājs --> rubricēt.
- rūcējs Darītājs --> rūkt.
- runātājs Darītājs --> runāt.
- rušinātājs Darītājs --> rušināt.
- sacītājs Darītājs --> sacīt.
- sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
- saiņotājs Darītājs --> saiņot.
- saņēmējs Darītājs --> saņemt.
- satvērējs Darītājs --> satvert (1).
- saucējs Darītājs --> saukt.
- savācējs Darītājs --> savākt.
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- savilcējs Darītājs --> savilkt.
- sekotājs Darītājs --> sekot.
- sējējs Darītājs --> sēt.
- sējējs Darītājs --> siet.
- signalizētājs Darītājs --> signalizēt.
- sijātājs Darītājs --> sijāt.
- sildītājs Darītājs --> sildīt.
- sirotājs Darītājs --> sirot.
- sitējs Darītājs --> sist.
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
- skalotājs Darītājs --> skalot.
- skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
- skolotājs Darītājs --> skolot (1).
- skrējējs Darītājs --> skriet.
- slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
- slaucējs Darītājs --> slaukt.
- slēdzējs Darītājs --> slēgt.
- slēpotājs Darītājs --> slēpot.
- slidotājs Darītājs --> slidot.
- sludinātājs Darītājs --> sludināt.
- smalcinātājs Darītājs --> smalcināt.
- smēlējs Darītājs --> smelt.
- smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
- smējējs Darītājs --> smieties.
- soļotājs Darītājs --> soļot.
- spodrinātājs Darītājs --> spodrināt.
- spolētājs Darītājs --> spolēt.
- spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
- spriegotājs Darītājs --> spriegot.
- spriedējs Darītājs --> spriest.
- sprīžotājs Darītājs --> sprīžot.
- staigātājs Darītājs --> staigāt.
- stīgotājs Darītājs --> stīgot.
- strēbējs Darītājs --> strēbt.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
- stūmējs Darītājs --> stumt.
- sūcējs Darītājs --> sūkt.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- šāvējs Darītājs --> šaut.
- šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
- šķirotājs Darītājs --> šķirot.
- šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
- šuvējs Darītājs --> šūt.
- taurētājs Darītājs --> taurēt.
- tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
- teicējs Darītājs --> teikt.
- tēlotājs Darītājs --> tēlot.
- tīrītājs Darītājs --> tīrīt.
- tinējs Darītājs --> tīt.
- tulkotājs Darītājs --> tulkot.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- tvērējs Darītājs --> tvert.
- urbējs Darītājs --> urbt.
- uzbrucējs Darītājs --> uzbrukt.
- uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
- uzsitējs Darītājs --> uzsist.
- uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
- vadātājs Darītājs --> vadāt.
- vadītājs Darītājs --> vadīt.
- vagotājs Darītājs --> vagot.
- vajātājs Darītājs --> vajāt.
- valdītājs Darītājs --> valdīt.
- vālotājs Darītājs --> vālot.
- vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
- vārītājs Darītājs --> vārīt.
- vaskotājs Darītājs --> vaskot.
- veidotājs Darītājs --> veidot.
- vēmējs Darītājs --> vemt.
- vērpējs Darītājs --> vērpt.
- vedējs Darītājs --> vest.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- vilcējs Darītājs --> vilkt.
- vingrotājs Darītājs --> vingrot.
- virpotājs Darītājs --> virpot.
- voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
- ziemotājs Darītājs → ziemot.
- zilinātājs Darītājs → zilināt.
- žāvētājs Darītājs → žāvēt.
- žņaudzējs Darītājs → žņaugt.
- rādītājs Darīttājs --> rādīt.
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
- saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- (No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- (No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- Dārga nauda Daudz naudas; arī augsta cena.
- Daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
- Daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
- pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- Tālu tikt Daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
- Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Slīkt (arī mirkt) (vienās) asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- Slīkt (arī mirkt) vienās asarās Daudz, arī bieži raudāt.
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- delikvents Delikta izdarītājs.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- šunelis Dem. --> suns (1). Neliels, arī jauns suns.
- zirģelis Dem. → zirgs (1). Neliels, arī stipri vājš zirgs.
- ieteicams Derīgs, piemērots, arī vēlams.
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
- parīts Diena pēc rītdienas. Parītdiena.
- parītdiena Diena pēc rītdienas. Parīts.
- Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- diena Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
- kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs.
- brīnumains Dīvains, arī neticams.
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- darāms Divd. --> darīt.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
- divēji Divi, arī divi dažādi.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās, arī sašaurinājums.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- nokristīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
- atļaut Dot atļauju (ko darīt).
- barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
- barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
- pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- draiskulība Draiskulīga izdarība. Nebēdnība, nerātnība.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli). Uzasināt.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
- nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
- savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
- Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- atdurt Durot padarīt neasu.
- sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- atdurstīt Durstot padarīt neasu.
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
- trillināt Dziedāt, arī trallināt.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
- bijība Dziļa cieņa, arī apbrīna.
- dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- Mūža biedrs Dzīvesbiedrs, arī dzīvesbiedre.
- Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
- izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- eglīte Egle - Jaungada (arī ziemsvētku) simbols.
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada).
- tost Elst, stenēt, arī vaidēt.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
- pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- vicot Enerģiski darīt.
- Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks. Veikls, izdarīgs cilvēks.
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs. Veikls, izdarīgs.
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
- Esi vīrs! Esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs!
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- Ēst ar pilnu muti Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
- žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
- lupināt Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- laizīt Ēst, ņemot barību šādā veidā.
- ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj.
- atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
- Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- traģifarss Farss, kurā izmantoti arī traģēdijas (1) elementi.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē no 10. līdz 17. gadsimtam).
- bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
- dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
- (Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- (Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- organoīds Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organella.
- organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organoīds.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
- blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- Galda klājums Galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- receklis Galerts, arī želeja.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
- pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā).
- pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana. Pamatapstrāde.
- pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
- centrs Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā.)
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa.
- pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
- Mezgla (arī mezglu) punkts Galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- Mezgla (arī mezglu) punkts Galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- atlīdzība Gandarījums.
- atmaksa Gandarījums.
- atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- atlīdzināt Gandarīt.
- Gana darīts Gandarīts.
- Gana darīts novec Gandarīts.
- sagānīties Ganoties pilnīgi paēst, arī uzbaroties.
- varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
- sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- pastorāts Garīdznieka muiža, garīdznieka māja.
- kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
- melnsvārcis Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
- korālis Garīga dziesma (katoļiem, protestantiem).
- spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
- garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība. Arī dvēseliskums.
- Garīgā seja Garīgā kultūra.
- Garīgā (arī iekšējā) seja Garīgā kultūra.
- bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
- attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- manta Garīgas vērtības.
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- nepilnīgs Garīgi atpalicis. Arī plānprātīgs.
- attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
- veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- Smadzeņu darbs Garīgs darbs.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
- Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
- vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko). Vīkšt.
- meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- dzirties Gatavoties (ko darīt).
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
- Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
- Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
- sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pestīt Glābt, darīt brīvu (no kā nevēlama).
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
- ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks.
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- glemīgs Glīzdains arī par (maizi).
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Goda vīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks. Goda vīrs.
- skaidrs Godīgs, arī patiess.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
- liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
- šķērēt Graizīt, arī smalcināt.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt (1).
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- Suņa dzīve Grūta, arī nabadzīga dzīve.
- Posta dzīve Grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- Dārgi maksāt Gūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
- apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
- sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
- gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
- parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- iebarot Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu.
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- Dvašas (biežāk elpas) vilciens Ieelpa, arī izelpa.
- Elpas vilciens Ieelpa, arī izelpa.
- Elpas (retāk dvašas) vilciens Ieelpa, arī izelpa.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- izplēst Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
- Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- Stāties (likumīgā) spēkā Iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- Dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
- Dārgi pirkt Iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
- Dārgi pirkt Iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
- ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
- silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
- sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
- transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
- reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
- skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
- novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
- replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
- paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- izmācīt Iemācīt (ko darīt).
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- pamatienākums Ienākuma lielākā, arī galvenā daļa.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
- paņemties Ieņemties, arī pasākt.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- pirmāk Iepriekš, arī agrāk.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
- ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
- sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- mušķērājs Ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai.
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai. Detaļa, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
- satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai. Satvērējs (2).
- sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
- sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, savākšanai, arī uztveršanai.
- vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- izaicināt Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
- ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
- iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
- Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
- iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm). Īsu brīdi gailēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties. Arī satrakoties.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm). Īsu brīdi zaigot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
- birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
- gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- Iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) Iet (arī staigāt) klusi, viegli.
- Iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) Iet (arī staigāt) klusi, viegli.
- stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem. Stibināt.
- stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem. Stibīt (2).
- Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- Spert (arī celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) Iet, nākt, arī ierasties (kur).
- pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā).
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne (parasti loga ailes) aizdarīšanai.
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
- aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- atkarā Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko). Atkarībā.
- parādīties Ieviesties, arī tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- iežogs Iežogojums, arī žogs.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu daudz raudāt.
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt. Ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt. Ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nociemoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties.
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
- nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
- nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot. Nomauroties (2).
- nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
- noblēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
- noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
- nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
- nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
- nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko). Izdzerties.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
- nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
- nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
- nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
- noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
- noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
- nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
- nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
- nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
- nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
- noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
- noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
- norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
- norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
- norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
- nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
- noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
- noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
- nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
- nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
- notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
- notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
- novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
- novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
- novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
- novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
- nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt. Ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot. Ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt. Ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt. Ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt. Ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties. Ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot. Ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot. Ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
- nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gar laikoties.
- nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
- nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
- nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot. Ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot. Ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt. Ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot. Ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt. Ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
- izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
- izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- Nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
- Nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
- knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
- knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art. Intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot. Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
- sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
- tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) Ir labi (ko darīt).
- Kas vainas (ko (ne) darīt) Ir labi (ko darīt).
- Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm). Palsens (2).
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko). Paairēt (3).
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šeihs Islama garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
- sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
- asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu bridi izjust, arī izpaust tīksmi.
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku). Sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- Paņemt uz grauda Izbārt, arī izzobot.
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
- nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- talants Izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēļu kopums (kādā darbības nozarē).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem). Arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- Velna (arī vella) zellis Izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
- izrīcīgs Izdarīgs.
- iztaisīt Izdarīt (2).
- operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju.
- rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
- rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
- sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru (2).
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- padarīt Izdarīt (ko nevēlamu).
- palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- analizēt Izdarīt analīzi (2).
- apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
- noblēdīties Izdarīt blēdību.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
- virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
- Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- konvertēt Izdarīt konversiju (2).
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
- izmanevrēt Izdarīt manevru.
- masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- noziegties Izdarīt noziegumu (1).
- Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
- Pacelt roku pret savu dzīvību Izdarīt pašnāvību.
- Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
- Likt punktu uz «i» Izdarīt pēdējos precizējumus.
- (Uz)likt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
- Uzlikt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
- Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- Dot prettriecienu Izdarīt prettriecienu.
- Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- reveransēt Izdarīt reveransu.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- Pavilkt svītru Izdarīt secinājumu (par ko).
- Pavilkt strīpu (arī svītru) Izdarīt secinājumu (par ko).
- Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izdarīt secinājumu (par ko).
- Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- apzagt Izdarīt zādzību.
- apzagties Izdarīt zādzību.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
- (No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
- (No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- Palaist nagus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- Palaist nagus (arī pirkstus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- Palaist pirkstus (arī nagus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
- Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
- izdabāt Izdarīt.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iespēja Izdevība, arī izdevīgs gadījums.
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
- izvēsināties Izdzist, arī izvēloties (par telpu).
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss.
- izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties.
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kulturāls Izglītots, garīgi bagāts.
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- griezums Izgriezums, arī šķēlums (apģērbam).
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
- Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- Kavēt (arī īsināt) laiku Izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi. Darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
- Iztaisīt no kāda lietas koku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- Iztaisīt no kāda lietaskoku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) - par salu, salnu.
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
- Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- Mesties (arī krist) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu). Arī mīlināties (1).
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
- iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
- naidot Izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību.
- urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
- Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- Sacelt vētru Izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- (Tu) dieviņ augstais! Izsaucas izbrīnā, sajūsmā, arī sašutumā.
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Liela manta! Izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns.
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- Izstāstīt darbu Izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
- Spert lielo soli Izšķirties (par ko svarīgu).
- izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
- urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurt (arī sakurināt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
- pieteikt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu.
- piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu. Pieteikt (2).
- ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
- noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
- skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- Nest augstu (arī lepni) galvu Izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
- nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- iepazīties Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- Līst vidū Jaukties citu sarunās, darīšanās.
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
- jaunaudze Jaunie speciālisti, arī topošie speciālisti.
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- pigori Joki, arī aušības.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- Dzīt velnu Jokot, arī muļķot kādu.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
- laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
- brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
- apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
- Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
- Kā nākas Kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
- reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
- sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- klērs Kādas baznīcas garīdzniecība.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vardā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kapelāns Kapelas [2] (1) garīdznieks.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
- finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
- bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) Kapsēta; arī kaps.
- rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
- eskalācija Kara, arī politiskās darbības pastiprināšana.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- kārība Kāre (ko darīt).
- iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
- zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
- Trekns kumoss Kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
- Kārs kumoss Kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- tempfieši Kātoju garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
- kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
- kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs dievkalpojumā.
- ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
- maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
- daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
- paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
- mīksts Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām).
- sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
- nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
- Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- nobaltot Kļūt baltam, arī gaišam, sirmam.
- uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
- piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
- spurt Kļūt izspūrušam, arī spurainam.
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
- izaugt Kļūt lielākam apjomā, arī spējīgākam, stiprākam.
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
- atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
- jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
- Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
- Nākt vaļā Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
- pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- piepūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- uzpūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
- Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
- sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
- pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušām, arī nabadzīgam, trūcīgam.
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam. Vecot.
- atdzist Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
- tumst Kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam.
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
- simbolizēties Kļūt, arī būt par kā simbolu. Tikt atspoguļotam ar simbolu.
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (3).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (4).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
- saspuroties Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- satumst Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt.
- piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
- sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
- Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- līga Komandu grupa atkarībā no to meistarības.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu). Ciešs (6).
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
- novērot Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
- atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu). Atmaskot.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- sadarbība Kopīga darbība. Saskaņota savstarpēja darbība, arī palīdzība.
- sadarboties Kopīgi darboties. Savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- Plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
- iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- Ielas kostīms Kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- Laisties gar zemi Krist, arī gulties zemē.
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- kūlenis Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju.
- pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
- lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- Kroģējamā (arī krogojamā) istaba Kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- kāposti Krustziežu dzimtas viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
- Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
- plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
- kinētika Kustība atkarībā no tās fizikālajiem cēloņiem.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu, ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
- spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
- uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- sirds Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- Briežu ķērpji Ķērpji, kas noder ziemeļbriežu barībai.
- naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
- Plānas (arī smalkas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
- patversme Labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
- lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
- Piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.
- korekcija Labošana, precizēšana, arī regulēšana. Labojums, precizējums, arī regulējums.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
- Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- čačača Latīņamerikas tautu deja. Sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
- šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- Kontinentālais ledājs Ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- Mierīgā (arī lēnā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kaļas, arī sēdus).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
- vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
- čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- atlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
- izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
- iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
- svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
- izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- Kā kungs Lepni, arī lielīgi. Brīvi, neatkarīgi no citiem.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
- lakstīties Lidināties, arī lēkāt.
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
- cērme Līdz 30 centimetriem garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- zāles Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Muti dzesināt (arī dzesēt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- sušķība Liela netīrība, arī nevīžība.
- plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
- Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava.
- robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā.
- lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
- gaviles Liels prieks, arī sajūsma.
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
- mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Tā sauktais, arī tā saucamais Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
- salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
- Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
- tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- Likt darbā (arī pie darba) Lietot darba procesā (darbarīku).
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
- Funkcijas grafiks Līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- dancināt Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
- nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- Klāt galdu Likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- padancināt Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- vēlēt Likt, arī aicināt (ko darīt).
- tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- likumība Likumsakarība.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
- lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme.
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai).
- kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
- atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
- mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- Neatkarīgais (arī tiešais) locījums Locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
- Tiešais (arī neatkarīgais) locījums Locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām).
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- izlakt Lokot izēst (barību). Lokot iztukšot (trauku).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- Siena milti Lopbarība - samalts siens, arī siena smalkumi.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- elpe Lopbarība.
- furāža Lopbarība.
- lopēdiens Lopbarība.
- izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
- runkulis Lopbarības biete.
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- precipitēts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- Barības bāze Lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti. Lopbarības ražošanas un patērēšanas sistēma.
- lops Lopbarības.
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
- Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- maša Lūku, arī augu tievo daļu pinums.
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dot Ļaut (ko darīt).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- iesaldēt Ļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst.
- izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- izbirdināt Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
- ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
- Kā ar cirvi atskaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- Kā ar cirvi skaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Uz urrā ['urrā] Ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
- Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Raibas lietas Ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
- Raibas lietas Ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgi.
- Mūžu mūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgi.
- Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
- nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
- izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Kā konfekte Ļoti labs, arī skaists.
- baigs Ļoti labs, liels (arī ātrs, mazs u. tml.).
- Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
- ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- miljons Ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- pasaule Ļoti liels, arī neparasts.
- pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
- dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
- sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
- nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
- plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns. Auksts (5).
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
- dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
- sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sušķīgs Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
- suns Ļoti nevēlams, kaitīgs. Ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
- Bez žēlastības Ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
- laikmets Ļoti nozīmīgs, svarīgs (kādā laikposmā).
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- Bez dvašas (biežāk elpas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- Bez elpas (retāk dvašas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
- nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
- Kā uz nāvi notiesāts Ļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs.
- Kā uz nāvi notiesāts Ļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
- trakulis Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
- stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
- zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
- spīvs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
- trakulīgs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
- traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā). Tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
- bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs. Saistīts ar atbildību.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
- Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks: arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs. Primitīvs (2).
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi.
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8), milzu (8).
- milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8).
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
- Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
- ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
- Līdz nemaņai Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- trenažieris Mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
- kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks. Tāds, kas rada daudzus iespaidus.
- svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni). Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
- Dzīvais vilcējspēks Mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai. Darba lopi.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- samaksa Maksa par padarīto darbu.
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
- piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
- kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām. Spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
- grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
- tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlavjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
- nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
- papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
- manta Materiāls, arī produkts.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- Maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
- Maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs.
- mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- kokains Mazkustīgs (par cilvēku). Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
- Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
- ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
- ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
- iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
- ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
- ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
- ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- Klēpja suns (biežāk sunītis) Mazs dekoratīvo šķirņu suns; arī mazs suns.
- dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
- puisietis Mazs zēns, arī pusaudzis.
- puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Fiziski neizturīgs, vārgs.
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
- nieks Mazs, nevarīgs bērns. Nevarīgs dzīvnieka mazulis.
- niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
- Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
- Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- Kaut kāds Mazvērtīgs. Mazsvarīgs.
- Kaut kāds Mazvērtīgs. Mazsvarīgs.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
- nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
- patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- lūkot Mēģināt (ko darīt).
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- Mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
- meistarisks Meistarīgs.
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- ganīties Meklēt un ēst auga barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- lūkot Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- raudzīt Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- lūkoties Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Lūkot (2).
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- blēdība Meli, arī viltība.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
- jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
- dusa Miers, arī sastingums (dabā).
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
- trabants Miesassargs, arī pavadonis.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
- dzīpari Mīksta, šķetināta, parasti arī krāsota, vilnas dzija.
- sakars Mīlestības, intīmās attiecības, arī kopdzīve.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- minerālbarība Minerālsāļi, ko izmanto par lopbarības piedevu.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
- aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- Vienkāršie cukuri Monosaharīdi.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- Kauna dēļ (arī pēc) Morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
- Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
- minarets Mošejas tornis, no kura garīdznieks aicina uz lūgšanu.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gumdīt Mudināt (ko darīt). Arī kūdīt.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
- pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
- medrese Musulmaņu garīgā skola.
- intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
- Mūža vakarpuse Mūža beigu posms, arī mūža otra puse.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī. Nākampavasar.
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva. Nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs. Nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Tukša kabata Naudas, arī līdzekļu trūkums.
- Tukša kabata Naudas, arī līdzekļu trūkums.
- vienalga Nav svarīgi. Nesvarīgi, nenozīmīgi.
- Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Pāragrā (arī priekšlaicīgā, patoloģiskā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
- Kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
- Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
- Kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.
- tik Ne tikai - bet arī.
- lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai). Šāds aukstais ierocis.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
- esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
- Gribot negribot Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- Gribot negribot Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
- autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
- independents Neatkarīgs, patstāvīgs.
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- Iet (arī nākt) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- Nākt (arī iet) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
- liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- smieties Nebaidīties, arī neuztraukties.
- drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
- nebēdnība Nebēdnīga izdarība. Draiskulība.
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nedarīt nekā (ar ko, kur).
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- Vilku (arī suņu) sēne Neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
- Suņu sēnes Neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķeza.
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķibele.
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- nešķīstenis Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīstība Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums. Nešķīstenis (2).
- nešķīsts Negants, arī atbaidošs.
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- Sagandēt (arī saindēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- blēdība Negodīga rīcība, darījums (savtīgos nolūkos).
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- Pa tumšo Negodīgi arī noziedzīgi.
- afera Negodīgs, arī bīstams pasākums. Blēdīgs darījums.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
- nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
- Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- absolūts Neierobežots. Neatkarīgs.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- paiet Neievērot, arī nereaģēt.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Uz (arī pie) sliekšņa Neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklēt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- Negribēt (ne, arī nekā) zināt Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- Nelikties (ne) zinis (retāk (ne) zinot) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- neizrīcība Neizdarība.
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks.
- neizrīcīgs Neizdarīgs.
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
- Turēt (arī glabāt) slepenībā Neizpaust; arī slēpt.
- Balta lappuse Neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs (par vārdiem).
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- Nejusties savā ādā Nejusties brīvi, arī baidīties.
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- durnēt Nekā nedarīt. Arī klusēt.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- Iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedigs cilvēks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
- (Ar) šķību aci Nelabvēlīgi, arī neuzticīgi.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume.
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- Lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos.
- Lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos.
- nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālstrauks.
- Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- Barības (arī piebarošanas) lauciņš Neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā. Piesavināties (1).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- Netīra lieta Nelikumīgs darījums, arī noziedzība.
- murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
- murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- Smaguma centrs Nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- Uzturēt spēkā Nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
- ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
- noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot. Arī noķēpāt (2).
- pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
- ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt. Arī ķēpāties (3).
- pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
- trihinella Nematožu klases velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
- Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- Zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
- Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums). Jūklis, arī mudžeklis.
- Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
- aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
- neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- No vietas Nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
- dubļains Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
- slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- klipa Nepatikšanas, arī neveiksme.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekli katrai dienai.
- Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
- Nostāties malā Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
- Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- neglīts Nepieklājīgs, arī rupjš.
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- Pats par sevi Nepierādot, arī neargumentējot.
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
- robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot. Nepabeigt izglītošanu. Paskolot.
- nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
- Uz savu galvu Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- Glaudīt pret spalva Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
- Glaudīt pret spalvu Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam. Neizdabāt.
- atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
- murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
- bezsakarīgs Nesakarīgs.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti, ko darīt).
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
- Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
- Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
- apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
- nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
- skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- juceklis Neskaidrība, nesakarība.
- putrojums Neskaidrība, nesakarība.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
- sastiepties Nesot (ko smagu), sapūlēties, arī izraisīt sastiepumu (1).
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienest Nesot piegādāt. Nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
- Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
- Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- Biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- atteikties Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (kādu pienākumu, darbu u. tml.).
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
- murmulis Nevarīgs dzīvnieks.
- vārīgs Nevarīgs, nespēcīgs.
- atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem).
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem). Atļēpot.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem). Aizļēpot.
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem). Ļēpot (1).
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem. Ieļēpot.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem). Izļēpot.
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
- uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem). Uzļēpot.
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
- attuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
- patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
- kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
- kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lamzīgs Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
- traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
- pasviest Nevērīgi, arī nicīgi iedot.
- grūst Nevērīgi, arī steigā likt. Arī slēpt (kur).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt. Negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
- Nez no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- Nez no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
- Krāsas tonis Nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- mazs Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem).
- pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums.
- smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
- ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
- Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
- šķaudīt Nievāt, arī ignorēt.
- kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- vārgot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārgt Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārguļot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- No paša (arī sākta) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
- No sākta (arī paša) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) No kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
- gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.). Nobeigums (maršrutam).
- noberzt Noberzēt (1), arī norīvēt (ar ko).
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
- Griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- Iegriezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- (Ie)griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
- Nodarīt (arī padarīt) gauži Nodarīt pāri.
- Padarīt (arī nodarīt) gauži Nodarīt pāri.
- darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- doma Nodoms (ko darīt).
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
- apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
- nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
- nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
- apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
- nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- Nogriezt lampu zemāk (arī zemu) Nogriezt zemāk (arī zemu) lampas dakti.
- nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
- Kontinentālas nogulas Nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
- Kontinentālas nogulas Nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
- nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
- nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
- duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
- nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
- krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
- noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
- noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
- Uzlikt jumtu Noklāt jumta konstrukciju arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- noriet Nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
- aplasīt Nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
- Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- nolīkt Noliekties, arī nosverties uz leju (par augiem, to daļām).
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
- ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
- komisija Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
- nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
- apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli, arī aizmigt.
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
- nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli).
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
- Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu. Sastapties (2).
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
- pēc Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
- pa Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu.
- tuvāk Norāda uz (kā) pilnīgāku, sīkāku, arī detalizētāku izklāstu, informāciju u. tml.
- tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- iz- Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
- tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
- tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa. Pēc tam. Vēlāk.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
- tāpat Norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
- ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
- viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
- ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- no Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu. Par.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
- cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu. Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks. Arī turpmāk.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
- brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai).
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā). Nostāties (6).
- notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti.
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
- Iet savu gaitu (retāk gājumu) Noritēt neatkarīgi (no kā).
- Iet savu gājumu (biežāk gaitu) Noritēt neatkarīgi (no kā).
- Iet savu gaitu (retāk gājumu) Noritēt neatkarīgi (no kā).
- Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
- Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem). Arī ierobežots.
- nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
- Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
- vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
- atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- skandums Noskaņojums; arī noskaņa.
- Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
- Aizslēgt sirdi Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
- Tumši darbi Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
- Melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
- Tumši darbi Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
- nelāgums Nosodāms nodarījums. Nepatikšanas.
- grēks Nosodāms nodarījums. Noziegums. Arī netikums.
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
- nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
- rīdze Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā). Arī noskaņa.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
- Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur).
- notriekt Notērzēt, arī nopļāpāt.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- pamērēt Novājēt barības trūkuma dēļ.
- aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- Laika zobs Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- likties Novietoties, arī tverties, glābties.
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
- genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
- degpunkts Nozīmīgākā, centrālā daļa, arī spraigākais moments (kādā norisē).
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs. Tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
- iesvētīt Ordinēt (garīdznieku).
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
- pantotēnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā (B3 vitamīns).
- perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
- pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
- krezols Organisks savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko augs sūc barību.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- viņpuse Otra, pretējā, arī cita puse.
- vaigs Ovāli izliekta darbarīka daļa.
- Sūra smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
- palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam.
- Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- Pabāzt degunu Pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- Pabāzt degunu Pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
- apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
- pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu).
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
- patrīt Paberzēt, parīvēt.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- atbrīvot Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
- aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
- atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
- atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
- Sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- (Sa)stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- Stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
- banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu. Novazāt, nodrāzt.
- primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
- racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot parasti smiltis.
- normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
- pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
- literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
- anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
- fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
- priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
- revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
- ierobīt Padarīt (ko) robainu.
- atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
- atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku. Būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
- Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- universalizēt Padarīt (ko) universālu.
- izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
- izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
- sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
- cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
- imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
- apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
- noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
- atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
- cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
- cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
- saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes). Pasliktināt (veselības stāvokli).
- Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lielu).
- Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- aromatizēt Padarīt aromātiska, smaržīgu.
- izasināt Padarīt asu. Iztrīt, uzasināt.
- piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām). Pielāgot (3).
- atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
- attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
- iebaidīt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes.
- iebiedēt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes. Iebaidīt.
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- bēdināt Padarīt bēdīgu.
- iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
- atbrīvot Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
- brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
- noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
- Raut darbu no rokām ārā Padarīt cita vietā. Padarīt cita darbu.
- nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
- daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
- samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
- apkaitināt Padarīt dusmīgu. Aizkaitināt.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
- nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
- dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
- pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
- izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas). Atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
- nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
- pagrūtināt Padarīt grūtāku.
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
- pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
- pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
- iesārtot Padarīt iesārtu.
- īgnēt Padarīt īgnu.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu). Paildzināt (2).
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- paīsināt Padarīt īsāku.
- apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
- atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu. Nomizot.
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
- sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
- pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
- aplaimot Padarīt laimīgu. Ļoti iepriecināt.
- pievaldīt Padarīt lēnāku, arī savaldīgāku.
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
- pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
- piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- pieķērnāt Padarīt ļoti netīru. Pieķēpāt.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
- atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
- noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
- izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
- pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
- apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
- atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
- nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
- Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
- Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
- bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
- apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
- Novākt no ceļa Padarīt nekaitīgu. Arī iznīcināt.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
- atbrīvot Padarīt nenoslogotu, arī nesaistītu.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko). Pārtraukt saistības (ar ko).
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu. Nožogot.
- graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
- nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
- apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
- aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
- apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
- saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- noziest Padarīt netīru, arī traipainu. Notraipīt.
- nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
- smulēt Padarīt netīru. Traipīt.
- smurgāt Padarīt netīru. Traipīt.
- samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
- diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
- ieniķot Padarīt niķīgu, (parasti zirgu).
- mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību. Padarīt maldinošu.
- Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) Padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
- kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
- iekļaut Padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- uzņemt Padarīt par (kāda kopuma) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
- boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
- Ņemt gūstā Padarīt par gūstekni.
- kanonizēt Padarīt par kanonu [1] (1).
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- prostituēt Padarīt par prostitūtu.
- izslēgt Padarīt par spēkā neesošu - panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.).
- nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu. Anulēt.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
- pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
- pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
- pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
- pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
- pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
- izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu. Izlabot (2).
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
- pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
- izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
- ieviest Padarīt plaši zināmu. Padarīt plaši lietojamu.
- appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
- apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
- noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
- atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
- atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
- apremdināt Padarīt remdenāku.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
- Atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- Atraisīt mēli - atraisīt Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās). Atspiest (4).
- atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās. Atspaidīt (2).
- aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
- sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
- apsārtot Padarīt sārtu.
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses). Apsusināt.
- kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
- smulēties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
- smurgāties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
- nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
- atskaidrot Padarīt skaidru. Noskaidrot.
- apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- noslīpināt Padarīt slīpu.
- nosmailināt Padarīt smailu.
- noasināt Padarīt smailu. Nodrāzt.
- nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāka, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku.
- nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
- atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus). Atvēsināt, atveldzēt.
- atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
- aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību). Uzkopt (parasti dzīvokli).
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- notraipīt Padarīt traipāmu, netīru.
- ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
- pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- klusināt Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
- apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
- attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
- atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
- atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
- apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
- dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
- izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
- aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
- paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
- Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
- publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- izpaust Padarīt zināmu.
- gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Apgaismot (3), izglītot.
- apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Izglītot.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
- objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu [2] (2).
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
- pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
- pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- nodarīt Padarīt, paveikt (darbu, darbību). Izdarīt (1).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
- Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
- palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- Krist kārdināšanā Padoties tieksme. Darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Krist kārdināšanā Padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
- patrenkt Padzīt, arī izdzīt.
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu).
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī.
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī. Arī topavasar.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
- salašņas Pagrimuši, morāli nevērtīgi, arī noziedzīgi cilvēki.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- dabūt Pagūt (ko izdarīt).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
- Padzīt velnu Pajokot, arī pamuļķot kādu.
- pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties. Skaļi pasmieties.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
- pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
- vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
- Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
- atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- pabalstīt Palīdzēt materiāli, arī morāli.
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus. Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2).
- maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām). Arī uztūkt.
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
- pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
- nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
- pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
- palūkot Pameklēt, arī dabūt.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
- sagumdīt Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu. Skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- Iedzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- (Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
- dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
- pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
- veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
- iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
- saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
- trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
- saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
- saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
- trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Dabūt (kādam ko) iekšā Panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs. Traipīt.
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
- traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē.
- Iedzīt spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- Iedzīt (kā) spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smeļas, arī smaida.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts. Būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita. Pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu. Būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
- Atgriezt dzīvē (arī ierindā.) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- Atgriezt ierindā (arī dzīvē) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- Atgriezt dzīvē (arī ierindā) Panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- izkopt Panākt, ka ceļas kvalitāte, meistarība.
- darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
- apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- pantforma Panta forma, arī pantmērs.
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
- gājiens Paņēmiens (darbības veikšanai), arī (darbības) risinājums.
- pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- Nošu papīrs Papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
- Vaigu maisi Paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
- Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
- pasīks Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.
- varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu.
- tīrs Par cilvēka attiecībām, arī izturēšanos.
- plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
- iegailēties Par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu.
- izdalīt Par fizikālu norisi, arī ierīci.
- dedzināt Par ievainojumu, arī sāpēm.
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
- priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- liels Par mākslu, zinātni, arī par sportu.
- viegls Par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā.
- saārdīt Par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u.tml.
- šķērsot Par priekšmetiem, arī par parādībām.
- švirkstēt Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- ieslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
- šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
- uzskriet Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
- uztriekties Par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos.
- uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- uzņemt Par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- šauties Par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem.
- slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
- Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
- Par godu Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
- peons Paradu verdzība, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
- apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
- pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
- vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
- pārsust Pārāk sasust, arī izsust.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums. Pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
- shematisks Pārāk vienkāršots, arī sekls.
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- virsroka Pārākums, arī pārsvars.
- tizls Paralizēts, kropls cilvēks. Arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
- tizls Paralizēts, kropls. Arī vārgs, nevarīgs, neveikls.
- pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
- receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- iesākt Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
- pasākt Parasti savienojumā «ko pasākt»: darīt, rīkoties.
- likt Parasti savienojumā «kur likt»: izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
- rāmītis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmītis»: apkāre, arī medus kāre.
- mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
- tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- prātīgs Parasti savienojumā ar «(ne)kas»: vēlams, arī nozīmīgs.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- ieskanēt Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- ieskanēties Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
- valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
- izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
- tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- lentenis Parazītisks plakano tārpu klases tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
- Izmēģināt roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Izmēģināt laimi (arī roku) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
- vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem). Arī pārāk skaļš, straujš.
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
- Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- Pāri nodarījums Pārestība, apbēdinājums. Pāridarījums.
- viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt.
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
- Pāri darījums Pāridarījums.
- Pāri darījums Pāridarījums.
- pārinodarījums Pāridarījums.
- pacuināt Parīdīt (suni).
- komunārs Parīzes Komūnas dalībnieks.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
- pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
- dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
- piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
- jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi.
- izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
- verdzība Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā).
- Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- Mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
- pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties.
- atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
- pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
- Bojāt (arī bendēt) nervus Pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
- pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno. Arī dievināšana.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- salds Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs, lišķīgs (par cilvēkiem).
- stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs cilvēks.
- stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs.
- stilīgs Pārspīlēti moderns, arī pārspīlēti manierīgs (par izturēšanos).
- pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- apstāt Pārstāt (ko darīt).
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
- mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- Netiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā ar prievārdu.
- Tiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
- Tiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
- gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
- pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (ar transportlīdzekli noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par transportlīdzekli.
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
- virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
- aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
- Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- iemanīties Pasākt (ko darīt).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- skola Pasākums, pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
- paskvilists Paskvilas autors, arī izplatītājs; paskvilants.
- paskvilants Paskvilas autors, arī izplatītājs.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
- piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piezagties (1).
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
- pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
- pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
- stacionārs Pastāvīgs, arī nemainīgs.
- stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
- ietiekties Pastāvot noteiktā laika posmā, attiekties arī uz citu laika posmu.
- Krāsainais krītiņš Pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu. Pasteļkrāsa.
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti. Padarīt rosīga (darbību).
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
- svarīgs Pašapzinīgs, arī augstprātīgs, lepns.
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
- pašdarināts Pašdarītais.
- pašdarināts Pašdarīts (1).
- pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu).
- miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
- izmuldēt Pateikt, izrunai (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- norādīt Pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- No tīras sirds, arī ar tīru sirdi Patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
- Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
- Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
- drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
- labi Patīkami, arī ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
- patvarnieks Patvarībnieks.
- Pārdot (kāda) galvu Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
- Pārdot (kāda) galvu Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks. Arī patvaļnieks.
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
- tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- Ievest grēkā (arī kārdināšanā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- izkāpt Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
- Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
- Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- iesākt Paveikt, izdarīt.
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam. Pabeigt (1).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1).
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- gandarījums Paveikta darbībā, rezultāts --> gandarīt (2).
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
- kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
- oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
- paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
- piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2): arī polsteris (2).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (3): arī polsteris (3).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5): arī krokojums.
- veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
- iztirzājums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt.
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (1).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (2).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (3).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot (4).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (1).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (2).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (3).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt (4).
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- sacīt Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī darbības rezultāts.
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu). Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā.
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
- piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
- patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- noteikt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- afišēt Paziņot ar afišām. Darīt zināmu, reklamēt.
- pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
- apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā). Apsūdzēt.
- pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- identificēt Pazīt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
- pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- Kāda uzdevumā Pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus). Darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
- fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- finālturnīrs Pēdējais, izšķirošais turnīrs (sporta sarīkojumā).
- finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sacensības (sporta sarīkojumā).
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- Izlēkt no eņģēm Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- pārsteigt Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
- iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) - par smaidu.
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
- nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes. Nobīties (1).
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
- nobaidīt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes.
- nobiedēt Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes. Nobaidīt.
- uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
- piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties.
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks.
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzolaugsne.
- podzolaugsne Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne. Podzolēta augsne, podzols.
- podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu). Ēst (ko) bez ēstgribas.
- profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
- izpērt Pērc un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
- misionārs Persona, kas darbojas, lai pievērstu ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- Nozieguma subjekts Persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to.
- tiesībpārkāpējs Persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu.
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
- Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
- Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
- kurjers Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu.
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
- cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
- vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- saimniecība Personiskā dzīvojamā māja, dzīvoklis, mājsaimniecības priekšmetu kopums, arī dārzs, (neliels) mājdzīvnieku kopums. Ar tiem saistītais, parasti mājsaimniecības, darbu kopums.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu.
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
- rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
- piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
- piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus (no guļus stāvokļa).
- piecēji Pieci, arī pieci dažādi.
- piecirsties Piecirst sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- oferte Piedāvājums noslēgt darījumu.
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
- piesvilt Piedegt (par ēdienu, arī par trauku ar ēdienu).
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu). Ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
- griezums Piegriezums, arī fasons, forma (apģērbam).
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs.
- nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
- samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai paliek (bez kā), nesaņem (ko).
- traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
- pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
- rūsināt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) rūsē.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
- pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
- pieķēzīt Piemēslot (1). Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kurā ir arī citas piena sastāvdaļas.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- misija Pienākums, uzdevums (parasti nozīmīgs, svarīgs).
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- sarukt Pieplakt, arī saļimt (pie kā).
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
- ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
- iedzīvoties Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties - par dzīvniekiem.
- skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- piestrēdzināt Piesātināt (3), arī pieblīvēt.
- taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām.
- ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
- piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu). Padzīt.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem). Arī pazolēt.
- nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
- uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
- Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- Skriet (kādam) pakaļ Pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- atgriezties Pievērsties atkal (kam), arī sākt darīt atkal (ko).
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu. Kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ideāls Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs.
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
- Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
- Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe. Pabeigtība (1).
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- nobeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
- pabeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
- Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
- izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- Samalt miltos Pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- Samalt miltos Pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām.
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- rāte Pilsētu pašpārvaldes orgāns, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889 gadam, Krievijā no 17. gadsimta beigām līdz 1864. gadam). Celtne, telpas, kurās darbojas šāds pašpārvaldes orgāns, arī tiesa.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- plene Pīne, arī grīste.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam).
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- ķert Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
- Parīzes Komūna Pirmā proletāriskā revolūcija Parīzē 1871. gadā.
- Parīzes Komūna Pirmā strādnieku šķiras valdība Parīzē 1871. gadā.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- pirmiespiedējs Pirmais grāmatu iespiedējs (pasaulē, arī kādā zemē).
- Medus mēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- Medus mēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmākajām darbībām.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
- Braukt pātaros Pirms laulībām iet pie garīdznieka, lai pārbaudītu savas elementārās reliģiskās zināšanas.
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
- Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
- dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
- Zaļais konveijers Plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs). Aktu zāle.
- čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- Lielas lietas Plaši pasākumi, darījumi.
- Lielas lietas Plaši pasākumi, darījumi.
- Ar vērienu Plaši, lielā apjomā, arī bagātīgi.
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- svētki Plašs sarīkojums (kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē).
- Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām).
- balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
- vieta Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
- kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
- Mazais pirkstiņš Plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
- saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
- ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
- saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
- rubināt Plucināt, arī lupināt.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- sapluinīt Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
- paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- Kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Kulstīt (arī kult) mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- lappuse Posms, arī notikums (kā attīstībā, norisē).
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme. Arī traģēdija (2).
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- sasniegums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības, arī norises) rezultāts.
- Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
- pretenzija Prasība, arī tīkojums (pēc kā). Tieksme (uz ko).
- regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
- prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- talants Prasme, spēja (ko veikt, darīt).
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- Noturēt stūri Prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- Noturēt stūri Prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- smadzenes Prāts, arī apziņa.
- padoms Prāts, arī gudrība.
- Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā Precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
- Abstraktais darbs Preču ražotāju darbs neatkarīgi no konkrētās izpausmes formas.
- Abstraktais darbs Preču ražotāju darbs neatkarīgi no konkrētās izpausmes formas.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
- uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
- pretsitiens Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- Priecas vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
- Priecas vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta. Apmierinājums, labpatika.
- prieca Prieks, arī laime.
- luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- priekšgriezējnazis Priekšējais (darbarīka) nazis.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
- Matu sprādze Priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība. Nenozīmīgs priekšmets.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
- nojēga Priekšstats, arī izpratne.
- griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai.
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums. Priesteru kopums. Arī garīdzniecība.
- silājs Priežu, retāk egļu mežs. Priežu, retāk egļu audze; arī sils (1).
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
- saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
- Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
- licejs Privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
- dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1,3-6).
- ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (1). Ņirba (1).
- ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (1). Ņirboņa (1).
- ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (2). Ņirba (2).
- ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (2). Ņirboņa (2).
- ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirba (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
- ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3). Ņirboņa (3). Kņudoņa. Arī trīsas.
- ņudzoņa Process, arī darbība --> ņudzēt (1).
- ņudzoņa Process, arī darbība --> ņudzēt (2).
- klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1).
- izpildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
- izpildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2).
- piepildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6).
- apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
- aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1). Aprēķināšana.
- atrofija Process, arī rezultāts --> atrotēties.
- atveide Process, arī rezultāts --> atveidot. Atveidošana. Atveidojums. Atveids.
- atveldze Process, arī rezultāts --> atveldzēt. Tas, kas atveldzē, ar ko var atveldzēties. Veldze.
- atzīšana Process, arī rezultāts --> atzīt.
- duļķojums Process, arī rezultāts --> duļķot.
- emancipācija Process, arī rezultāts --> emancipēt.
- falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (1). Viltošana, viltojums.
- falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (2).
- idealizācija Process, arī rezultāts --> idealizēt (2).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
- izpēte Process, arī rezultāts --> izpētīt (1).
- izpilde Process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
- komplektācija Process, arī rezultāts --> komplektēt (1).
- komplektācija Process, arī rezultāts --> komplektēt (2).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (1).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (2).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (3).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (4).
- lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (1).
- lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (2).
- mistifikācija Process, arī rezultāts --> mistificēt (2).
- nobīde Process, arī rezultāts --> nobīdīt (3).
- pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3).
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt (1). Krāsa, ko rada pigmenti (1).
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1).
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (2). Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- vizualizācija Process, arī rezultāts --> vizualizēt.
- izpilde Process, arī rezultāts Aizpildīt (2).
- dēdēšana Process, arī stāvoklis --> dēdēt (1, 2).
- gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
- pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
- žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī daiļdarbu, horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
- talks Pūderis, arī pulveris, kura sastāvā ir šāds minerāls.
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
- lobēlija Pulkstenīšu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms vai krūms.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- Zāļu (arī zemais) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- Zemais (arī zāļu) purvs Purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīneidžers.
- tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam). Tīnis.
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus.
- kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus. Junga.
- miezītis Pusdarīts, parasti salds, alus.
- Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
- Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- Metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, bazūne, tūba).
- atpūst Pūšot atdarīt, atvērt. _imperf._ Pūst vaļā.
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepūst Pūšot saspriegt, arī izplest (ko).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
- Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
- Balta putra Putra ar lielu piena piedevu, arī putra, kas vārīta pienā.
- nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- dot Radīt (garīgas vērtības).
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu). Virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli. Vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- izdvest Radīt (pa klusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
- Rādīt garu degunu Rādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
- dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
- Palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību, arī iedzīvināt.
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- dzīt Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
- Veikla mēle Raita, arī asprātīga runa.
- Veikla mēle Raita, arī asprātīga runa.
- Veikla runa Raita, arī pārliecinoša runa.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
- Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp. _imperf._ Rāpties šurp. Rāpjoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība.
- iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml. Likties (3).
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
- izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi. Izcelšanās, cilme.
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu. Raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- bonitāte Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
- saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- matērija Realitāte, kas pastāv ārpus apziņas un neatkarīgi no tās.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- Goda vieta Redzamāka, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties).
- Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats. Ainava (1).
- panorāma Redzes loka ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
- Pārskata referāts Referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
- atdarīties Refl. --> atdarīt (1). Attaisīties, atvērties.
- darīties Refl. --> darīt (1).
- iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
- izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
- padarīties Refl. --> padarīt (1). Tikt padarītam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1). Tikt saistītam. Tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- sutināties Refl. --> sutināt (1): tikt sutinātam: arī sautēties (1).
- uzvērpties Refl. --> uzvērpt (2). Tikt uzvērptam. Uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus. Pārbaudīt un reģistrēt.
- pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
- Dabas atmoda Relatīvā miera stāvokļa izbeigšanās dabā pavasarī.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija. Arī noteikta mitoloģiska sistēma.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā.
- lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta. Arī templis, baznīca, dievnams.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- kongregacionālists Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.
- misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- rēns Rets (1), arī skrajš.
- šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- jakobīnis Revolucionāri demokrātiskā Parīzes politiskā kluba loceklis (Franču buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gadsimta beigās).
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- norāde Rezultāts --> norādīt (3). Izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- pampums Rezultāts --> pamt. Arī sapampusī vieta. Tūkums, arī tūska.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- atveids Rezultāts, arī process --> atveidot. Atveidojums. Atveidošana. Atveide.
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
- iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt [1] (1).
- iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt [2].
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt [1], izsikt (2).
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt [1], izsikt (3).
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt, izsikt (1).
- piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt [1] (1).
- piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt [2].
- sasmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> sasmakt.
- produkts Rezultāts, sekas (garīgai darbībai).
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
- iespēja Rīcības veids, arī paņēmiens, metode.
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
- ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona.
- kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā). Norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- Ir (pats) savs (arī pats par sevi) kungs Rīkojas brīvi, neatkarīgi no citiem.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- mētāties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
- svaidīties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- Iet kopsolī (arī solī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- Iet solī (arī vienā solī, arī kopsolī) Rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
- Dzīvot ar savu galvu pareti Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- trinams Rīks, arī ierīce (kā) asināšanai.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- durams Rīks, ko lieto duršanai, arī dobšanai.
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- vesties Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.).
- iet Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lāpstiņa Roku darbarīks - dažādas formas metāla plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla.
- lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu. Šī darbarīka asmens.
- manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu lomu.
- gaitīgs Rosīgs, darbīgs, veikls, arī izveicīgs.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
- krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
- aizrotīt Rotot aizdarīt.
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
- rafinēts Rūdīts, arī viltīgs (par cilvēku).
- rutinēts Rūdīts, arī viltīgs.
- kverkšķēt Rūkt, arī urkšķēt (par dažiem dzīvniekiem).
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pasacīt Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- Asināt mēli Runāt asprātības, arī zoboties.
- Asināt mēli Runāt asprātības, arī zoboties.
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
- murgot Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- Melst niekus Runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- Uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- (Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
- Glabāt kā aci (pierē) Rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- Glabāt kā aci pierē Rūpīgi glabāt, arī saudzēt.
- svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
- Sargāt kā aci pierē Rūpīgi sargāt, arī saudzēt.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- Tilpumainā barība Rupjā lopbarība.
- kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai.
- apstrādāt Rupji kritizēt, nopelt, arī noķengāt.
- spraukt Rupji malt; arī skrotēt (1).
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- kalve Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process.
- smēde Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process. Kalve (2).
- Ieguves rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver izejvielu, arī enerģijas ieguvi.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- ķieģeļrūpniecība Rūpniecības nozare, kurā ražo ķieģeļus (arī citus izstrādājumus no māla).
- tipogrāfija Rūpniecības un tehnikas, arī amatniecības nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu (parasti augstspieduma tehnikā).
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods (pēc mežonības un barbarisma) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
- Zemākie slāņi Sabiedriskā stāvokļa ziņā neprivileģētu, arī trūcīgu cilvēku grupas.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums. Arī vardarbība.
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme. To attēlojums.
- pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
- Draudzības sacensības Sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
- Draudzības sacensības Sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
- Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
- Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- Trāpīt naglai uz galvas Sacīt svarīgāko, būtiskāko.
- Trāpīt naglai uz galvas Sacīt svarīgāko, būtiskāko.
- saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
- reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
- padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sakrimst Saēst (cietu barību). Sagrauzt (1).
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
- Griezt (arī kost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Griezt (arī kost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kost (arī griezt) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
- Sagāzties (arī sakrist) kaudzē (arī čupā) Sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- Palikt atmiņā (arī prātā) Saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā. Iesalcukurs.
- Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
- pats Saime, arī ģimene.
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā. Sezonas saime.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- abreviatūra Saīsinājums, ko lieto rakstos un dažkārt arī runā.
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
- meteorotropisms Saistība ar laikapstākļu maiņu, atkarība no tās.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs. Filantropisks.
- spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
- reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Arī šodienīgs.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
- urbānistisks Saistīts ar pilsētu, arī urbanizāciju, tām raksturīgs.
- reportierisks Saistīts ar reportiera darbu, arī reportāžu, reportiera darbam, arī reportāžai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
- senlaiku Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni, senatnei raksturīgs.
- merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
- merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks. Merkantils (2).
- traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
- pāreja Saistīts ar šādu procesu, rezultātu, arī stāvokli.
- negroīds Saistīts ar šo rases zaru, arī ar šo rasi, tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
- sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Viņam) ir iekšā Saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
- Kā uz atsperēm Saka par cilvēku ar vingrām kustībām, elastīgu gailu, arī par ļoti kustīgu cilvēku.
- Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- (Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- (Būt) pie nepilna prāta Saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- (Ir) dusmīga sirds Saka par cilvēku, kas bieži un ātri, arī ilgi dusmojas.
- Kā suns Saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
- Mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- (Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
- (Kā) jēla ola Saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
- Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- (Kā) galvu saspiedis Saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
- Pati uzmanība Saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) Saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomas, mehāniski.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Mēle kulstās Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- Mēle kulstās Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Muld kā pa ķešu Saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drēbēs (arī drānās) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
- Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
- Kā sarkans pavediens Saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.
- Dzīvs mironis Saka par garīgi inertu cilvēku.
- Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
- Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunekli.
- Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
- Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
- Nav ar pliku roku ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku paņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa)ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav ar pliku roku (pa) ņemams Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- Mīksta sirds Saka par iejūtīgu, labsirdīgu, arī jūtīgu cilvēku.
- Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- Šaudās (arī tek) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- Tek (arī šaudās) kā atspole Saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele Saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku. Saka par cilvēku, kam ir bērniem raksturīgais uztveres tiešums, svaigums.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Vētra ūdens glāzē Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu, cilvēku.
- Kaķim jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Kaķim (arī sunim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Sunim (arī kaķim, zirgam) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- Numur viens Saka par ko izcilu, svarīgu.
- Pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens Saka par ko izcilu, svarīgu.
- Pirmā numura, arī uz pirmo numuru Saka par ko izcilu, svarīgu.
- Tīra manta Saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
- Kaut kas traks, arī vai traks Saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
- Kā grāmata ar septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- (Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- (Kā) slazda valgs Saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu u. tml.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.
- Dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Liela lieta (arī muiža, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Liela muiža (arī lieta, nelaime) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Liela nelaime (arī lieta, muiža) Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Lēta manta Saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Kā (melns, arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Kā melns (arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Kā smags (arī melns) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- Tas ir mazākais! Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
- Kā pasaka Saka par ko neparasti skaistu, arī ļoti labu.
- Tas nav (it, arī itin) nekas Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- Tas nav (it, arī itin) nekas Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
- Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Cita manta Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- Kā siets Saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
- (Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- (Viss) mirdz (arī spīd) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- (Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- Viss spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- Kā dzen, tā iet Saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
- Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
- Kauliņi ir mesti Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Kauli un āda Saka par ļoti novājējušu dzīvnieku (arī cilvēku).
- Nav kur kāju nolikt (arī (pa)spert.) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju nolikt (arī paspert) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) Saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Ausis plīst (vai) pušu Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Velna pulveris Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) Saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
- Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
- Kā akla vista Saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
- Pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) Saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
- Taisās kā vista uz perēšanu Saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
- Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- Vēja pilns Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- Vēja pilns Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- Duras (arī griež, griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griežas (arī griež) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- (Kā) slapja vista Saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku.
- (Kā) slapja vista Saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku. Saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) Saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
- Nevēlama acs Saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu.
- (Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- (Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
- Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
- Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
- Smaida kā pilns mēness Saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids.
- Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- Numur viens, arī numurs viens Saka par to izcilu, svarīgu.
- Likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- (Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- Likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- Debesu dāvana Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
- Debesu dāvana Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
- Garā diena Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- Garā diena Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- Trāpīt naglai uz galvas Saka svarīgāko, būtiskāko.
- (Lai viņam) vieglas Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- (Lai viņam) vieglas smiltis! Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Uz priekšu vai atpakaļ Saka, ja (kā) starpība, atšķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
- Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- Trumpis rokā Saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
- Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- Žults krājas Saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.
- Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- Tīras rokas Saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
- Ko (tas) līdz Saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
- Lokana (retāk lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Lunkana (biežāk lokana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Mīksta sirds Saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- Biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- Gaiša sirds (arī dvēsele) Saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- Vaļīga mēle Saka, ja cilvēks ir runīgs, arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko noklusējamu.
- Ciets pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
- Krama pakausis Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Kaut (arī ja) tu zinātu Saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- Nāk atpakaļ Saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
- Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
- Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Nekur nepaliks Saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks. Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
- Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
- Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
- Par labu (kādam) Saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Ar platu (arī pilnu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
- Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
- Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
- Kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
- Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
- Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
- Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
- Rupja mute Saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Ar vienu spalvas vilcienu Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- Uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) Saka, ja kas gadās, arī ir sastopams biezi.
- Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
- Kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
- Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- (Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Iet vaļā Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- Galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- Strīpa (arī svītra) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Svītra (arī strīpa) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
- Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
- Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
- Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle niez Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mugura kūp Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- Ne garozas Saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī, ja nav nekā ēdama.
- Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
- Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
- Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- Nav nozīmes Saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
- Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
- Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- Asinis sakāpj vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
- Asinis sakāpj vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
- Asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos Saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).
- Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Liktenis uzsmaida Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- Pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks.) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- Pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- Pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- (Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
- (Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
- Ledus iziet Saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
- Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
- Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- Nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- (Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- Ko tu zini! Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
- Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
- Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
- Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
- Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
- Dievs palīdz! Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
- Kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns Saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
- Ko domā Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
- Ko domājies Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
- Velns ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Vilks ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Turi muti! arī Muti ciet! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- Muti ciet! arī Turi muti! Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
- saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
- disociācija Sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos).
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- Sulīgā barība Sakņaugi, skābbarība u. tml.
- Sulīgā lopbarība (arī barība) Sakņaugi, skābbarība u.tml.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
- pirmcēlomba Sākotnējā, arī galvenā cēlonība.
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
- pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats. Arī pamatfaktors.
- pirmcēlonis Sākotnējais, arī galvenais cēlonis.
- pirmnosacījums Sākotnējais, arī galvenais nosacījums.
- pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
- savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas).
- ķerties Sākt (ka darīt, veikt).
- stāties Sākt (ko darīt, veikt). Ķerties (2).
- uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- ķerties Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- stāties Sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
- Pāriet no vārdiem pie darbiem Sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko ļaunu.
- Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
- Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
- stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
- likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- iesākt Sākt pierast (ko darīt). Pasākt
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
- pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
- sakulties Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus). Īsu brīdi mirkšķināt.
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- slieksnis Sākums, arī robeža (kam).
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
- kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
- Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Saklāt (biežāk uzklāt) galdu Salikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- Kopulatīvie salikteņi Salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
- Kopulatīvie salikteņi Salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē. Sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- stearāts Sāls, kas rodas, stearīnskābei reaģējot ar sārmiem vai sodu.
- karaļūdens Sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu, arī zelta, šķīdināšanai.
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma. Uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā.
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
- atņemt Samazināt, arī likvidēt
- nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- padzedrs Samērā atturīgs, arī paskarbs.
- padzestrs Samērā atturīgs, arī paskarbs. Padzedrs (2).
- pasīks Samērā augsts, arī kluss (par skaņu).
- tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
- Labi daudz Samērā daudz, arī diezgan daudz.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
- rēns Samērā kluss, arī maigs (par skaņām).
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- sīks Samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu).
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- peldpalags Samērā liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
- pelddvielis Samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās.
- pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām). Tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
- referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
- pašķidrs Samērā rets, arī pakluss (par aplausiem).
- viņdiena Samērā senas dienas, arī samērā sens laikposms.
- paass Samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- paciets Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
- tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties). Ļoti.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
- paviegls Samērā viegls (pēc izpausmes, arī iedarbības pakāpes, stipruma).
- pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
- pabaigs Samērā, arī mazliet baigs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pabikls Samērā, arī mazliet bikls.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- pablonds Samērā, arī mazliet blonds.
- pabrūns Samērā, arī mazliet brūns.
- pačaugans Samērā, arī mazliet čaugans.
- padīks Samērā, arī mazliet dīks.
- padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- padraisks Samērā, arī mazliet draisks.
- padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
- padraudzīgs Samērā, arī mazliet draudzīgs.
- padrēgns Samērā, arī mazliet drēgns.
- padrukns Samērā, arī mazliet drukns.
- padrūms Samērā, arī mazliet drūms.
- patumšs Samērā, arī mazliet drūms.
- padrupans Samērā, arī mazliet drupans.
- padulls Samērā, arī mazliet dulls.
- padumjš Samērā, arī mazliet dumjš.
- padurns Samērā, arī mazliet durns.
- padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
- padzeltens Samērā, arī mazliet dzeltens.
- padzestrs Samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.).
- padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
- paēnains Samērā, arī mazliet ēnains.
- pagaišs Samērā, arī mazliet gaišs.
- pagarens Samērā, arī mazliet garens.
- pagarlaicīgs Samērā, arī mazliet garlaicīgs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
- paglums Samērā, arī mazliet glums.
- pagļēvs Samērā, arī mazliet gļēvs.
- pagražīgs Samērā, arī mazliet gražīgs.
- pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
- pagrezns Samērā, arī mazliet grezns.
- pagrīļīgs Samērā, arī mazliet grīļīgs.
- pagrumbains Samērā, arī mazliet grumbains.
- pagrumbuļains Samērā, arī mazliet grumbuļains.
- pagurdens Samērā, arī mazliet gurdens.
- paīdzīgs Samērā, arī mazliet īdzīgs.
- paīgns Samērā, arī mazliet īgns.
- pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
- paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
- pasmalks Samērā, arī mazliet izsmalcināts.
- pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
- pajestrs Samērā, arī mazliet jestrs.
- pajocīgs Samērā, arī mazliet jocīgs.
- pakalsns Samērā, arī mazliet kalsns.
- pakārns Samērā, arī mazliet kārns.
- pakārs Samērā, arī mazliet kārs.
- pakarsts Samērā, arī mazliet karsts. Pretstats: paauksts.
- pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
- pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
- pakošs Samērā, arī mazliet košs.
- pakrēslains Samērā, arī mazliet krēslains.
- pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
- pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- palekns Samērā, arī mazliet lekns.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- palepns Samērā, arī mazliet lepns.
- palielīgs Samērā, arī mazliet lielīgs.
- palīks Samērā, arī mazliet līks.
- palokans Samērā, arī mazliet lokans.
- paļauns Samērā, arī mazliet ļauns.
- pamikls Samērā, arī mazliet mikls.
- pamitrs Samērā, arī mazliet mitrs.
- pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
- panaivs Samērā, arī mazliet naivs.
- patruls Samērā, arī mazliet neass.
- pasalts Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- pavēss Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
- pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
- pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
- pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
- panicīgs Samērā, arī mazliet nicīgs.
- panīgrs Samērā, arī mazliet nīgrs.
- panikns Samērā, arī mazliet nikns.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- pavājš Samērā, arī mazliet novājējis. Tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
- pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli).
- papelēks Samērā, arī mazliet pelēks. Pelēcīgs, iepelēks.
- papikts Samērā, arī mazliet pikts.
- paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- paresns Samērā, arī mazliet resns. Pretstats: patievs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- paruds Samērā, arī mazliet ruds.
- parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
- pasājš Samērā, arī mazliet sājš.
- pasaldens Samērā, arī mazliet saldens.
- pasalds Samērā, arī mazliet salds.
- pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
- pasalts Samērā, arī mazliet salts.
- pasāļš Samērā, arī mazliet sāļš.
- pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- pasarkans Samērā, arī mazliet sarkans.
- pasārtens Samērā, arī mazliet sārtens.
- pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
- pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
- pasalkans Samērā, arī mazliet sentimentāls.
- pasērīgs Samērā, arī mazliet sērīgs.
- pasērs Samērā, arī mazliet sērs.
- pasīksts Samērā, arī mazliet sīksts.
- pasilts Samērā, arī mazliet silts.
- pasirms Samērā, arī mazliet sirms.
- pasīvs Samērā, arī mazliet sīvs.
- paskābs Samērā, arī mazliet skābs. Ieskābs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- paskarbs Samērā, arī mazliet skarbs.
- paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
- paskaudrs Samērā, arī mazliet skaudrs.
- paskops Samērā, arī mazliet skops.
- paskumīgs Samērā, arī mazliet skumīgs.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslapjš Samērā, arī mazliet slapjš.
- paslepen Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
- paslepus Samērā, arī mazliet slepeni. Paslepeni.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- paslīps Samērā, arī mazliet slīps. Ieslīps (1).
- paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
- paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- pastrups Samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu).
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs.
- pasūrs Samērā, arī mazliet sūrs.
- pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
- pašķībs Samērā, arī mazliet šķībs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
- pašļaugans Samērā, arī mazliet šļaugans.
- pašmaugs Samērā, arī mazliet šmaugs.
- patauks Samērā, arī mazliet tauks.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs. Pretstats: paresns.
- patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
- patramīgs Samērā, arī mazliet tramīgs.
- patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
- patrekns Samērā, arī mazliet trekns.
- paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
- patrūcīgs Samērā, arī mazliet trūcīgs.
- patukls Samērā, arī mazliet tukls
- patūļīgs Samērā, arī mazliet tūļīgs.
- patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu). Tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
- paliess Samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns.
- pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
- pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pavēss Samērā, arī mazliet vēss.
- paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
- pavingrs Samērā, arī mazliet vingrs.
- pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
- pazaļgans Samērā, arī mazliet zaļgans.
- pazaļš Samērā, arī mazliet zaļš.
- pazilgans Samērā, arī mazliet zilgans.
- pazils Samērā, arī mazliet zils.
- pazobgalīgs Samērā, arī mazliet zobgalīgs.
- pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
- pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
- pažigls Samērā, arī mazliet žigls.
- pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
- stalts Samērīgs, arī spēcīgs, vingrs (par dzīvniekiem, to ķermeni, tā daļām).
- Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
- sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt. Arī satīstīt, satuntuļot.
- sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties. Arī satīstīties. Arī sačervelēties.
- Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- Izsist no segliem (arī no līdzsvara, sliedēm) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sanesas Saneši; arī sanesumi (2).
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- Aiz (arī pie) rokas Saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
- Zem rokas Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
- satīties Sapīties, arī savīties.
- pušains Saplīsis, arī ieplīsis.
- pušs Saplīsis, arī ieplīsis.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- Lasīt dvēselē Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt dvēselē (retāk sirdī) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
- just Saprast, aptvert, arī apzināties.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prasties (arī prast) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- ziņa Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
- sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
- raduraksti Saraksts, arī attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči. Radu raksti
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas. Arī jezga (2).
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- vairīt Sargāt (no saskares, sadursmes, arī no nevēlamas iedarbības).
- sapucināt Sarīdīt (1).
- sarīdināt Sarīdīt (1).
- sarīdināt Sarīdīt (2).
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni. Ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- karnevāls Sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- kluba Sarīkojums ar dejām.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- eglīte Sarīkojums ar šādu simbolu.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- Bērnu rīts Sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
- Mutvārdu žurnāls Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
- Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Mutvārdu (arī dzīvā) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (3).
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
- izrīkojums Sarīkojums.
- padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- padespaņs Sarīkojumu deja, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām. Šīs dejas mūzika.
- regtaims Sarīkojumu pāru deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- uzrīkot Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
- izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
- sataisīt Sarīkot, noorganizēt; panākt, ka (kas) notiek, izraisās.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona). Sarkanā Krusta biedrība. Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls.
- Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls. Sarkanā Pusmēness biedrība.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī čūska.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā). Plašs (parasti finansiāls) darījums.
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- sarunāties Sarunāt (ko darīt).
- samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
- samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama).
- samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa). Sapļāpāt.
- pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- krampjainība Sasaistītība, arī samākslotība (parasti mākslas darbā).
- krampjains Sasaistīts, arī samākslots (parasti par mākslas darbu, tā elementiem).
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka). Sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- Zāles griezumi Sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
- Zāles milti Sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
- samīcīt Saspaidīt, arī saburzīt (ko).
- samīcīties Saspaidīties, arī saburzīties.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- plaisa Sasprēgājums, arī plīsums (ādā).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai. Sakopot.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- Ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām. Sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to).
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Šķībs ģīmis Sašķiebta, arī deformēta seja. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
- samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
- saņemt Satvert, lai saturētu, arī pieturētu, lai novietotu, pārvietotu (par rokām, pirkstiem).
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- piesaukt Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sasaukt Saucot, arī ar kādām darbībām, panākt, ka (kas) izraisās.
- (Kā) ar cimdiem rokās Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- (Kā) ar cimdiem (rokās) Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- trāpīt Sauļot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
- daglis Sausa bērza piepe, arī poss.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi).
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
- saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas). Samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saverkšķīties Saviebties (par seju, tās daļām). Samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
- ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- arī Savienojumā «kā arī» saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
- vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
arī citās vārdnīcās:
MEV