gražoties
gražoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
Piemēri«Kungs gribēja noģērbties,» Ģērbēji atgādināja. «Es negribu vis noģērbties,» Kungs gražojās.
- «Kungs gribēja noģērbties,» Ģērbēji atgādināja. «Es negribu vis noģērbties,» Kungs gražojās.
- «Ja pati izvēlēšos [vīru], paņemšu arī,» Zenta gražojās, «bet vecenes jau nu man nevienu nepierunās.»
- Ruta piecēlās un sāka gražoties, atteicās ēst.
Avoti: 3. sējums