Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
niekkalbis
niekkalbis -bja, v.
niekkalbe -es, dsk. ģen. -bju, s.
Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
PiemēriTikai niekkalbis katrā, pat visnelielākajā sacerējumā mēģina atklāt Ameriku, spīdēt ar pirmreizējām.. domām.
  • Tikai niekkalbis katrā, pat visnelielākajā sacerējumā mēģina atklāt Ameriku, spīdēt ar pirmreizējām.. domām.
  • Redziet, kāda es niekkalbe! Jūs pajokojat, un es tūliņ ņemu par nopietnību.
  • Kāda neapdomīga izturēšanās! Gluži kā niekkalbis puika..
Avoti: 5. sējums