Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meistarīgs
meistarīgs -ais; s. -a, -ā
meistarīgi apst.
1.Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriMeistarīgs virpotājs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants.
Piemēri..15., 16. gadsimtā.. attīstījās meistarīga polifono koru māksla.
Avoti: 5. sējums