Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meistarīgs
meistarīgs -ais; s. -a, -ā
meistarīgi apst.
1.Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriMeistarīgs virpotājs.
  • Meistarīgs virpotājs.
  • Meistarīga audēja.
  • Meistarīgs portretists.
  • ..koncertfilmā.. piedalās meistarīgs jauniešu ansamblis..
  • Braucienā piedalās gan pieredzes bagāti riteņbraucēji, gan debitanti - pavisam jauni, bet jau pietiekami meistarīgi sportisti.
1.1.Tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants.
Piemēri..15., 16. gadsimtā.. attīstījās meistarīga polifono koru māksla.
  • ..15., 16. gadsimtā.. attīstījās meistarīga polifono koru māksla.
  • Kaut arī partizāniem nebija ārsta, tomēr [rokas] ieģipsēšana bija izdarīta meistarīgi.
  • ..meistarīgi startēja Rīgas ASK sportists..
Avoti: 5. sējums