Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meistarība
meistarība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDziļš idejiskais saturs Andreja Upīša darbos apvienojas ar augstu māksliniecisko meistarību..
2.sar. Meistarsacīkstēs.
Piemēri..Maskavā notika šaha pasaules meistarības mača 22. partijas izcīņa.
Avoti: 5. sējums