meistardziedonis
meistardziedonis -ņa, v.
meistardziedone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.pareti Izcils dziedonis.
PiemēriMan nelaimējās dzirdēt Bulgārijas lakstīgalu - būtu bijis interesanti, kādas noskaņas spētu manā ziemeļnieciskajā dvēselē izraisīt šīs meistardziedones triļļi.
2.v.; vēst. Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
PiemēriGar ceļa malu gluži kā meistardziedoņu sacīkstēs čirkst sienāži..
Avoti: 5. sējums