Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meistarīgs
meistarīgs -ais; s. -a, -ā
meistarīgi apst.
1.Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriMeistarīgs virpotājs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants.
Piemēri..15., 16. gadsimtā.. attīstījās meistarīga polifono koru māksla.
Avoti: 5. sējums