Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meiča
meiča -as, s.; sar.
Jauna, neprecējusies sieviete.
PiemēriViņa.. jaunām meičām pareģoja drīzu iekļūšanu precētas sievas kārtā.
Avoti: 5. sējums