likumsakarīgs
likumsakarīgs -ais; s. -a, -ā
likumsakarīgi apst.
Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
PiemēriFeihtvangera labākie darbi caurausti ar nesatricināmu ticību likumsakarīgajam brīvības triumfam pār apspiešanu, cilvēcības triumfam pār necilvēcību.
Avoti: 4. sējums