līkums
līkums -a, v.
1.Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
PiemēriViņi aizgāja arī uz tā saukto Paradīzes kalnu un apstājās vietā, no kuras var redzēt Gaujas septiņus līkumus.
1.1.Apkārtceļš.
PiemēriKristīnei.. [pavadot draudzeni] iznāca mazs līkums, bet, tā kā viņai tad nebija pa ceļu gar baznīcu jāiet,.. viņa izpildīja draudzenes vēlēšanos.
Stabili vārdu savienojumiAr līkumu.
1.2.Loks2.
PiemēriPātais kumelēns.. aplaida līkumu pa pļavu un atkal atskrēja pie mātes.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku).
2.Līkā (priekšmeta) daļa.
Piemēri..[Mārtiņš] sastieptām rokām, [ragavu] slieču līkumos atspertām kājām pagaidīja, kamēr Brīviņu kungs novietojas uz pakaļējā sēdekļa.
2.1.Tas, kam ir lokveida forma.
Piemēri..pēc izskata tā [laiva] atgādina kaut ko līdzīgu lēzenai vannai vai arī krietnam desas līkumam - atkarībā no tā, kā uz laivu skatās.
3.lok.: līkumā, apst. nozīmē Lokveida formā.
PiemēriSāpēs saliekties līkumā.
Stabili vārdu savienojumiDeviņos līkumos.
4.Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
Piemēri«Klausieties, Andrikson, mēs abi esam prātīgi cilvēki. Kādēļ tad nu tādus līkumus? Atzīstieties klaji, ko esat darījis.»
Stabili vārdu savienojumiApiet likumu ar līkumu.
Avoti: 4. sējums