likums
likums -a, v.
1.Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
PiemēriPieņemt likumu.
Stabili vārdu savienojumiApiet likumu ar līkumu. Likuma analoģija.
1.1.Noteikums, rīkojums, norādījums.
Piemēri..viņš pēc visiem satiksmes likumiem pārgāja krustojumā pāri vispirms Suvorova ielai, pēc tam Raiņa bulvārim un nosēdās abiem blakus.
1.2.Sadzīves, morāles norma.
PiemēriUn Skanuļiem par godu jāsaka, ka Jāņi tika svētīti pēc visiem tēvutēvu likumiem..
2.Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
PiemēriIzzināt likumu.
Stabili vārdu savienojumiAsociatīvais likums. Bioģenētiskais likums.
2.1.Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
PiemēriEs nemāku nekā cita kā kompozīcijas likumus..
Avoti: 4. sējums