likvidēt
likvidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
PiemēriTelefona cauruļvadu izbūve vairākos pilsētas rajonos deva iespēju likvidēt nedrošās gaisa un stabu līnijas..
1.1.Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību. Nogalināt, nonāvēt.
Piemēri«Bet vai jūs zināt, kas mūs nodeva? Kāds no krācējiem. ..Vēlāk es viņus visus likvidēju kā nodevējus.»
2.Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
Piemēri«Mašīnas jāizjauc un jāiesaiņo kastēs. Elektromotori jānoņem un jāved uz ostu. Vārdu sakot, fabrika jālikvidē.»
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
Piemēri..Kantora ielā satikšanās jālikvidē uz visiem laikiem.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
Piemēri«..ja arī bijušas kādas nesaskaņas, tad tagad, spriežot pēc viņu abu sejām, tās ir laimīgi likvidētas.»
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
Piemēri..1940. gada 20. jūnijā Latvijā sākās sociālistiskā revolūcija, kas likvidēja fašistisko buržuāzijas diktatūru..
Avoti: 4. sējums