bijība
bijība -as, s.; parasti vsk.
1.Dziļa cieņa, arī apbrīna.
PiemēriIzjust bijību.
- Izjust bijību.
- Izrādīt bijību.
- Izturēties ar lielu bijību.
- Ar bijību es domāju par tiem cilvēkiem, kuriem pieticis spēka un drosmes pilnīgi līdz pašiem pamatiem pārveidot pasauli.
- Aiz cieņas un bijības pret milzeni vecāko brāli viņš pūlējās pat elpu aizturēt.
- Frickalnu kaitināja, ka Apenājs nerādīja ne bailes, ne bijību.
1.1.Bailes.
PiemēriVācieši naktī neiedrošinājās kanālu forsēt: lielu bijību tiem bija iedvesuši liepājnieki.
- Vācieši naktī neiedrošinājās kanālu forsēt: lielu bijību tiem bija iedvesuši liepājnieki.
Avoti: 2. sējums