nepratējs
nepratējs -a, v.
nepratēja -as, s.
Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
PiemēriVectēvs, pats pārliecinājies par to, cik grūti ir lasīt un rakstīt nepratējam, centies savu dēlu skolot..
- Vectēvs, pats pārliecinājies par to, cik grūti ir lasīt un rakstīt nepratējam, centies savu dēlu skolot..
- Trīs dienas nedēļā.. institūta pasniedzējs.. apmāca peldēt nepratējus..
- ..lai sēklu uz lauka vienmērīgāk izkliedētu, nepratējiem sējējiem ieteic.. sēt ar abām rokām..
Avoti: 5. sējums