ūķis
ūķis ūķa, v.; sar.; niev.
1.Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
Piemēri..Cēsu draudzes skola varēja palīgskolotājam ierādīt dzīvošanai tik nožēlojamu istabiņu, patiesībā - būceni, neciešamu ūķi, ka skolotāja vietas meklētāji, to ieraudzījuši, devās citur pasaulē darbu raudzīt.
1.1.Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
PiemēriPa ūķu ūķiem bija sabāztas istabas lietas, gultas, galdi, krēsli.
Avoti: 8. sējums