Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabrūvēt
sabrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā. Pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
PiemēriNupat ir tā, ka viens nevar izlasīt visas grāmatas, apskatīt visas gleznas, izdzert visus sabrūvētos vīnus..
1.1.pārn.; vienk. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
Piemēri..Tobijam vispār nepatīk tik daudz pašam trakot, lai gan naktī pagrabā viņš auro kā negudrais. Galvenais tomēr ir izbaudīt sabrūvēto jandāliņu kā skatītājam.
Avoti: 7-1. sējums