Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izgudrotājs
izgudrotājs -a, v.
izgudrotāja -as, s.
1.Darītājs → izgudrot.
2.Izgudrojuma autors.
PiemēriIzgudrotājam, kuram izdota autorapliecība, ja viņa izgudrojums pieņemts ieviešanai, ir tiesība uz atlīdzību atkarībā no ekonomijas vai kāda cita pozitīva efekta, kas iegūstams izgudrojuma ieviešanas rezultātā..
Stabili vārdu savienojumiIzgudrotāju tiesības.
Avoti: 3. sējums