iepīkstēties
iepīkstēties -pīkstos, -pīksties, -pīkstas, pag. -pīkstējos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
PiemēriPele iepīkstējās.
- Pele iepīkstējās.
- Vāverēns vārgi iepīkstējās un, apmeties augšpēdus, palika kā sastindzis uz takas guļam.
- ..viņai [meitenei] izdevās tikai pavisam klusi iepīkstēties, kad tā apklusa un vairs nebija dzirdama līdz esesiešu aiziešanai.
Stabili vārdu savienojumi
- Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties idioma — Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
1.1.Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
PiemēriIedegās elektriskās spuldzes, iepīkstējās un apklusa radioaparāts.
- Iedegās elektriskās spuldzes, iepīkstējās un apklusa radioaparāts.
- Klausulē iepīkstējās gari stiepts signāls.
2.Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
Piemēri«Kāpēc?» iepīkstas Ulis..
- «Kāpēc?» iepīkstas Ulis..
Avoti: 3. sējums