iepērties
iepērties -peros, -peries, -peras, pag. -pēros; refl.; sar.
1.Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
PiemēriLeksis ar mašīnu tovakar atkal iepērās purva stūri - pavasara izrūgušie ceļi vēl bija nedroši.
- Leksis ar mašīnu tovakar atkal iepērās purva stūri - pavasara izrūgušie ceļi vēl bija nedroši.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriMašīna iepērās smiltīs.
- Mašīna iepērās smiltīs.
- Ap pusnakti atgriežoties, gaziks iepēries kupenā, un skolotājs, negribēdams salt un gaidīt uz ceļa, izgājis kājām.
Avoti: 3. sējums