iepelēt
iepelēt parasti 3. pers., -pelē, arī -pel, pag. -pelēja; intrans.; parasti divd. formā: iepelējis
1.Mazliet, arī vietumis sapelēt.
PiemēriIepelējis maizes klaips.
1.1.pārn. Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
PiemēriLaukā no šīs tradīciju nospiestās, sīkās rūpēs un vēl sīkākos priekos iepelējušās dzīves. Dzīvot - vienreiz brīvi un skaisti dzīvot!
Avoti: 3. sējums