iepelēt
iepelēt parasti 3. pers., -pelē, arī -pel, pag. -pelēja; intrans.; parasti divd. formā: iepelējis
1.Mazliet, arī vietumis sapelēt.
PiemēriIepelējis maizes klaips.
- Iepelējis maizes klaips.
- Iepelējis siers.
- Ļoti svarīgi ir [linu] stiebriņus sašķirot pēc garuma un atlasīt iepelējušos kūlīšus..
- Visapkārt putekļi, kaļķu un iepelējušu koku smaka.
1.1.pārn. Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
PiemēriLaukā no šīs tradīciju nospiestās, sīkās rūpēs un vēl sīkākos priekos iepelējušās dzīves. Dzīvot - vienreiz brīvi un skaisti dzīvot!
- Laukā no šīs tradīciju nospiestās, sīkās rūpēs un vēl sīkākos priekos iepelējušās dzīves. Dzīvot - vienreiz brīvi un skaisti dzīvot!
- ..lielais vairums Tautas rakstnieka komēdiju graiza buržuāziskās Latvijas sīkpilsoņu lieku līgos tikumus, iesīkstējušos un iepelējušos paradumus.
Avoti: 3. sējums