nolidināties
nolidināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriPutns nolidinās no zara zālē.
- Putns nolidinās no zara zālē.
- Tauriņš nolidinās gar ziedu.
1.1.Par ko vieglu, kuru nes gaisa plūsma.
PiemēriMan uz piedurknes nolaižas milzīga, pūkaina pārsla.. Nolidinās vēl viena, pēc tam trešā.
- Man uz piedurknes nolaižas milzīga, pūkaina pārsla.. Nolidinās vēl viena, pēc tam trešā.
- ..kuru lapiņu ķēra salna, tā nolidinājās pati no sevis zemē, lai arī vēja nekāda nebija..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
PiemēriTauriņš nolidinās visu dienu.
- Tauriņš nolidinās visu dienu.
Avoti: 5. sējums