nolidināties
nolidināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) — parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriPutns nolidinās no zara zālē.
1.1.Par ko vieglu, kuru nes gaisa plūsma.
PiemēriMan uz piedurknes nolaižas milzīga, pūkaina pārsla.. Nolidinās vēl viena, pēc tam trešā.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
PiemēriTauriņš nolidinās visu dienu.
Avoti: 5. sējums