zākāt
zākāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
PiemēriDžimis.. zākāja sevi par parazītu, žūpu, plukatu...
- Džimis.. zākāja sevi par parazītu, žūpu, plukatu...
- Sunīti tik daudzi no vietējiem medniekiem ir zākājuši, izsmējuši par īsajām kājelēm, sirmo bārdu un mūžīgo trīcēšanu..
- Un tie, kas brīvos sirdspukstus zākā, pie tautas dvēseles nepietiek.
- pārn. Ūsainais purns aiz loga stikla putniem šķita nepieņemams. Salaidušies tuvākajā kokā, viņi vienotiem spēkiem ņēmās zākāt kaķi.
Avoti: 8. sējums