slacīt
slacīt slaku, slaki, slaka, pag. slacīju; trans.
1.Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
PiemēriSlacīt ziedus ar ūdeni.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) asinīm slacīts.
1.1.Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
PiemēriZenta kā bez prāta skūpstīja meitu, asaras slacīja mazās brūni sprogoto galvu..
Avoti: 7-1. sējums