slaiks
slaiks -ais; s. -a, -ā
slaiki apst.
1.Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem). Slaids [1] (1).
PiemēriViņa bij skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem..
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriViņš bija slaika auguma, kupliem matiem..
2.Slaids [1] (2).
PiemēriCeļam gar abām pusēm sāka pacelties slaikas priedes..
3.Slaids [1] (3).
Piemēri..Guļ gruveši, kur cēlās tornis slaiks.
4.Slaids [1] (4).
PiemēriBlakus kolonnai slaikiem soļiem kāpj garš puisis..
Avoti: 7-1. sējums