Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slaists
slaists -a, v.; sar.
Sliņķis1.
PiemēriAr rūdītiem slaistiem, kas negribēja laboties un vienmēr centās izkulties uz citu rēķina, runāšana bija īsa: tie varēja meklēt darbu citur.
Avoti: 7-1. sējums