slaistīties
slaistīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Slinkot.
Piemēri«Kupenas līdz jumtam, neviena celiņa... Vīrieši slaistās pa istabu, nevar atrakt.»
1.1.Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
Piemēri..uzgaidāmā istabā slaistījās pieci seši prāvnieki..
2.parasti 3. pers. Refl. → slaistīt. Tikt slaistītam.
PiemēriSunim aste slaistās.
2.1.pārn. Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
PiemēriRijas nojumes gruvešos slaistījās sadegušu ratu asis, riepas un pļaujmašīnu paliekas.
Stabili vārdu savienojumiSlaistīties gar pakšķiem.
Avoti: 7-1. sējums