Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slaktiņš
slaktiņš -a, v.; novec.
1.Kautiņš.
PiemēriAp [valdnieka] nestuvēm iedegās.. slaktiņš. Kad tika nodurti augstmaņi, kas turēja nestuves, tās sazvēlās uz sāniem un apgāzās.
2.Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
Piemēri..nekad viņai vairs negribējās pieredzēt jaunu karu, jaunas šausmas, mierīgo cilvēku slaktiņu.
Avoti: 7-1. sējums