slinkot
slinkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
PiemēriSlinkot caurām dienām.
- Slinkot caurām dienām.
- «Redz, cik Vilis dūšīgi raujas. Saprata, ka slinkot vairs nevarēs, ja grib govij sienu, cūkai kartupeļus un plītij malku.»
- Nē, slinkojuši tie [grāvrači] nebij, tikai divas galvas rēgojās augšā aiz līkuma, kur tie nosēdušies brokastis paēst.
- ..stacijā Puķītis nebūt nebija slinkojis, bet palīdzējis mašīnistam..
Avoti: 7-1. sējums