sliņķis
sliņķis -ķa, v.
sliņķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Slinks cilvēks.
PiemēriHarijs īpaši nevarēja ciest sliņķus un slaistus, kas izvairās no darba, gaida, lai citi padara viņu vietā.
1.1.Slinks dzīvnieks.
PiemēriSliņķis suns.
2.v.; zool. Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
PiemēriParastais (arī trīspirkstu) sliņķis.
Avoti: 7-1. sējums