slims
slims -ais; s. -a, -ā
slimi apst.
1.Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
PiemēriSlims bērns.
1.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriSlima ābele.
1.2.lietv. nozīmē: slimais, -ā, v.; slimā, -ās, s. Slims cilvēks.
PiemēriLūpas bija sausas, un slimais visu laiku dzēra lieliem malkiem aukstu ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiSlimo (biežāk slimnieku) kopēja. Slimo kase.
Avoti: 7-1. sējums